2002. gada 21. nedēļa

Tas noticis jau 21. maijā, bet tikai 25. maija avīzē izlasīju, ka Maskavā miris Arvīds Skalbe (1922 - 2002) - viens no t. s. leģionāru paaudzes spilgtākajiem dzejniekiem. Viņu cienīja gan "tradicionālisti", gan "avangardisti", jo Skalbes dzeja tiešām bija vērta, ka to lasām. Saldū Skalbe bijis vismaz reizes trīs, ja ne vairāk. Šad tad iznāca tikties Rīgā, visbiežāk "Karoga" redakcijā, kur viņš ilgus gadus vadīja dzejas nodaļu. Bija runātīgs, bet ne pļāpīgs. Kad krāju literārās anekdotes, no Skalbes pierakstīju kādu pusduci uzreiz. Stāstīja viņš tās kā patiesus notikumus, bet laikam jau pusi bija piepušķojis klāt. Atzina ne tikai savus, bet arī citu autoru dzejoļus. Tā prātā palikusi epizode, kad Skalbe iesteidzās "Karoga" redakcijā ar rokrakstu žūksni. Sajūsmināts viņš to augstu vicināja: "Kas tā par dzeju! Damburs gribēja zināt, kurš tas talantīgais autors. "Nu, Imants Ziedonis." Tas bija sen. Šķiet, Ziedonim tad vēl pat savas grāmatas nebija.

Sit tibi terra levis!

* * *

Svarīgākais nedēļas notikums bija Marijas Naumovas spožā uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā un triumfālā atgriešanās no Tallinas Rīgā. Ar prezidentes pasniegtajiem ziediem vien nepietiks. Marijai būs vien jādod arī ordenis, būs jāizmaksā kāda prēmija no valsts kases. Un piedevām jāceļ liela koncertzāle, kur nākamgad Eirovīzijas konkursantiem dziedāt.

* * *

Tencinu Lutriņu bibliotēkai, kas man atsūtīja bukletiņu "Lutriņu pagasts" (Ligitas Popsujēvičas teksts, Elmāra un Ievas Kungu zīmējumi). Kamēr nav izdots nekas lielāks, bukletiņā varēsim atrast visnepieciešamākās ziņas par pagastu. Atkārtoju: kamēr nav izdots nekas lielāks, jo par katru pagastu, arī par Lutriņiem, būtu jāizdod īpaša grāmata.

* * *

Atrasts, ka Latvijā ievests milzīgs daudzums kontrabandas gaļas. Mēs to ēdam, nemaz nezinādami, kas tā par gaļu. Esam tātad gandrīz vai kontrabandā līdzvainīgi...

* * *

Bušs ar Putinu noslēguši svarīgu līgumu - desmit gadu laikā par divām trešdaļām samazināt atomieroču daudzumu. Labs līgums, jo ved tak uz mieru, nevis uz karu. Taču... ja ar pašreiz esošajām bumbām varot nezcik reižu saspridzināt Zemeslodi, tad nav pateikts, vai arī pēc jaunā līguma izpildes varēs iznīcināt visu planētu vai tikai kādu daļu no tās.

* * *

Pēdējais Jāņa Dombura raidījums sagrāva manī kādu skaistu ilūziju. Biju domājis, ka burvīgā ideja par "Knābīti" (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju) dzimusi mūsu pašu politiķu galvās. Izrādās - nepavisam. Tāpat kā visas citas idejas, arī šī nāk no Eiropas. Ak tā? - teikuši eiropieši, - korupcija jums ir, bet jūs nekustināt ne ausis? Novērst vajag! Apkarot vajag. Kad nu tā tie eiropieši uzstāj, tad mūsējiem cits nekas neatlicis: jādibina "Knābītis". Bet - kur ņemt labu direktoru, par to vēl ilgi būs galva jālauza. Varbūt vietējo? Varbūt ārzemnieku? Bet varbūt kādu marsieti (izteikts arī šāds priekšlikums). Manuprāt, būtu jānoskaidro, kurš visvairāk korumpēts, un to tad arī likt par "Knābīša" priekšnieku. Lai pats tagad izstrebj, ko savārījis.

* * *

Valsts prezidente nokaitinājusi mūsu tiesnešus - apsūdzējusi viņus gan korumpētībā, gan citos grēkos. Vārdā gan nevienu nav saukusi, un tāpēc jau tiesneši tik ļoti apvainojušies, jo nu aizdomas krītot nevis uz vienu vai dažiem, bet visiem tiesnešiem. Sabiedrība mūsu tiesām neuzticas jau sen, Prezidente tikai pateikusi, ko sabiedrība domā. Un - ja vajadzēs - gan pratīs vainīgos arī vārdā saukt. Bet skaistāk jau būtu, ja paši tiesneši tiktu galā ar saviem korumpētajiem kolēģiem (tā sacīja televīzijā pati Prezidente).

Tiesām vajag būt neatkarīgām, taisnība. Bet šķiet, ka mūsu tiesas ir jau pār mēru neatkarīgas. Ja kāds sāk domāt, ka ir nemaldīgs, tad ar viņu nav kaut kas kārtībā. Un dažs labs no mūsu tiesnešiem acīmredzot tieši tā arī domā, ka viņi, lūk, nekad nemaldoties, ka aizrādījumi "no malas" kavējot viņu nemaldīgajā darbā.

* * *

Nesen dabūjām "iepazīties" ar franču filmu "Romance". Kannu filmfestivālā franči demonstrējot vēl trakāku gabalu. Tajā parādīts desmit minūšu ilgs izvarošanas skats!

Quo vadis (kurp ej), mūsdienu māksla?