"Satversme jau sen bija jāpilnveido."

Tikšanās laikā ar LSDSP priekšsēdētāju Juri Bojāru galvenokārt tika runāts par sociāldemokrātu izstrādātajiem Satversmes grozījumiem.

Kāpēc vajadzēja grozījumus?

Jau sarunas sākumā J. Bojārs sacīja, ka braucot pa Latviju un skaidrojot grozījumu nepieciešamību, jo vēl neesot savākts vajadzīgais parakstu skaits, lai Satversmes grozījumu projektu varētu virzīt uz tautas nobalsošanu. Uzsverot, ka Satversme ir valsts darbības programma, viņš to tēlaini salīdzināja ar datorprogrammu, kas nedarbosies, ja nebūs precīzi izstrādāta. Tāpēc arī Satversmes grozījumu projekts ir tik garš, bet "priekš vienkāršas saprašanas ir skaidrojums, kāpēc daudz kas Satversmē ir jāmaina un ko tas dos tautai."

Tika uzdots jautājums, vai grozījumu projektā nav kāds āķis, kas Satversmi vilks uz sociāldemokrātu pusi, jo grozījumus taču izstrādāja LSDSP. J. Bojārs skaidrojumu sāka ar ieskatu dažādu piemaksu sistēmā, kas darbojas Vācijā, par piemēru minot šīs valsts augstskolas profesoru, kurš, kļuvis par katedras vadītāju, no valsts var pieprasīt daudz un dažādas piemaksas, lai varētu ar atdevi strādāt. "Jūs nedomājiet, ka Eiropa ir tāda, kā murgo mūsu liberāļi. Eiropa ir sociāldemokrātiska. Daudzās Eiropas attīstītajās valstīs ilgstoši pie varas bijuši sociāldemokrāti vai arī parlamenti lielā mērā ir sociāldemokrātu ietekmē." Pirms vēlēšanām arī liberālās partijas nākot ar sociāldemokrātiskiem priekšlikumiem.

Satversmes grozījumu projekta izstrādāšanas darba grupā J. Bojārs bijis vienīgais sociāldemokrāts. Projekts esot pārbaudīts vairākās konferencēs, kurās piedalījušies pavisam neitrāli pārstāvji. Par to runāts Latvijas Pašvaldību savienības kongresā. Profesionālu sociologu aptauja liecinājusi, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Sociāldemokrāti vēl papildus nolīguši profesionālus sociologus, un arī viņu pētījums liecinājis par labu tautas vēlētam prezidentam.

Sekoja diezgan garš atskats vēsturē, kāpēc bija jāveic grozījumi Satversmē, kas Ulmaņa diktatūras laikā un pēc tam 50 okupācijas gados palikusi nemainīga, kamēr attīstītajās Eiropas valstīs jau sen valsts pamatlikumos izdarīti grozījumi, tie pilnveidoti. Satversmes grozījumu projekts izstrādāts tā, lai izslēgtu diktatūras nodibināšanas iespēju. Līdz šim Satversmē nav arī bijis noformulēts, kas tad ir tauta, kam pieder vara valstī. Sociāldemokrāti pateikuši, ka tauta ir LR pilsoņi.

Pēc J. Bojāra domām parakstu vākšanu grozījumu virzīšanai uz referendumu kavē tas, ka izmainīta likumdošana un parakstīties vairs nevar pašvaldībās, kā bija agrāk. Tagad to drīkst darīt tikai pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā. Lai cilvēkiem nebūtu notāram jāmaksā 44 santīmu nodeva, to samaksājusi LSDSP.

Runājot par pilnvaru paplašināšanu Valsts prezidentam, tika skārta arī V. Vīķes-Freibergas kritizētā tiesu vara. "Uzskatām, ka esam trāpījuši desmitniekā," teica J. Bojārs. "Tauta ir neapmierināta ar tiesu varu Latvijā. Ja šobrīd prezidentei būtu tās funkcijas, kas viņai dotas Satversmes grozījumu projektā, viņai izdotos daudz ko labot, lauzt tiesu varas apburto loku. Tagad visu vainu veļ uz prezidenti, viņa tā sliktā. Arī prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa, tāpēc ir ļoti reti gadījumi, kad prokurors iestājas pret tiesnesi."

Uz jautājumu, ar ko beigsies prokuroru un tiesnešu iebildumi prezidentei, J. Bojārs atbildēja - ne ar ko nebeigsies. Viņaprāt vajadzētu sarīkot konferenci, kur uzaicināt tos, kas uzskata, ka tiesas strādā slikti. Citādi jau "vienkāršos cilvēkus neviens neuzklausa". Kodiens tika arī žurnālistiem, jo "vienkāršais cilvēks netiek presē".

Sociāldemokrāti neesot vainīgi

Daži tikšanās dalībnieki iebilda, ka cilvēki netic sociāldemokrātiem, jo viņu acīs tie sadarbojas ar bijušajiem komunistiem. Bez tam Rīgas dome, kurā pie varas ir sociāldemokrāti, daudziem asociējas ar dārgu automašīnu pirkšanu, lielu prēmiju piešķiršanu sev. J. Bojārs savu skaidrojumu sāka ar dzīvokļu tēmu. Kamēr pie varas bijušas labējas partijas, Rīgā nav uzcelts neviens dzīvoklis. Tagad tiek realizēta programmma "Mājoklis". "Vai tas ir slikti, ka sociāldemokrāti nemet cilvēkus uz ielas?" viņš vaicāja, piebilstot, ka arī Ždanoka balsojusi par to, lai Rīgā ceļ dzīvojamās mājas.

Bet dārgās automašīnas pirktas "Bērziņa un Ārgaļa laikā", vienīgi Ārgaļa vairākkārt dauzītā mašīna nu apmainīta pret tādas pašas markas jaunu. Netika aizmirsti arī Rīgas kanālā bezjēdzīgi iegrūstie miljoni, pie kā sociāldemokrāti neesot vainīgi. Bet prēmijas "mums iesmērēja vecā birokrātija". Dēls vēl neesot paspējis iesēsties domes priekšsēdētāja krēslā, kad finansu departamenta vadītājs viņam pagrūdis parakstīt dokumentu par prēmiju piešķiršanu. Prēmijas galvenokārt dabūjuši vecie domnieki un aparāts. Sociāldemokrāti, attapušies, ka prēmijas izmaksātas nepareizi, no tām atteikušies, naudu iemaksājot bērnu namam.

Sadarbību ar PCTVL ("Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā") J. Bojārs skaidroja ar rūpēm par to, lai nepazaudētu savus vēlētājus. "Mūsu vēlētāji brīdināja - ja Rīgas domē uztaisīsiet koalīciju ar Tautas partiju un "Latvijas ceļu", mēs par jums nebalsosim." Koalīcijā vispirms viņi centušies iesaistīt visus centriski noskaņotos no mazajām partijām, taču pietrūcis balsu. Piedāvājuši sadarbību tēvzemiešiem, bet viņi sākumā izturējušies "kā jaunas meitas", vēlāk koalīcijas partnerus regulāri krāpuši, līdz beidzot izstājušies. Nācies sadarboties ar PCTVL, taču "ar viņiem apspriedām tikai tehniskus jautājumus, nekad - jautājumus, kas skar latviešu nācijas tiesības vai latviešu valodu". "Mēs jau viņus neņemtu, bet nebija citu. Nepatīk man Rubiks un Ždanoka, bet ar viņiem ir jāstrādā. Viņi ir pilsoņi. Nevar īstenot savu programmu, ja nav reālas varas."

Diskutēja arī par ārzemju investoru ienākšanu Latvijā un vietējo uzņēmēju noēšanu nevienlīdzīgas konkureneces apstākļos. Par partiju reklāmu finansēšanu no valsts budžeta, kad visām partijām būtu vienāda lieluma plakāti. Par valsts pilnvarnieku nelietderību. Par deputātu lielajām komandējumu naudām un vēl citām netaisnībām.