Sliktie saraksti

Ja cilvēks pretendē uz respektu un varu, mūsu motivācija ielūkoties viņa rēķinos un darīt tos sabiedrībai zināmus ir daudz lielāka.

Pēdējā laikā "Karstajā telefonā" izvērsusies diskusija par "Saldus siltuma" parādnieku - fizisko personu - vārdu publicēšanu vai nepublicēšanu rajona laikrakstā. Lasītāju uzskati ir visdažādākie - no dedzīgas parādnieku publiskošanas atbalstīšanas līdz kategoriskam noliegumam.

No diskusijas var noprast - juristi uzskata, ka, publicējot parādnieku uzvārdus, "Fizisko personu datu aizsardzības likums" pārkāpts netiks. Pārskatot minēto likumu, šķiet, tulkots tā 7. pants: "Personas datu apstrāde ir atļauta (..), lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti sistēmas pārzinim vai pārraidīti trešajai personai." Ja labs advokāts prot pamatot, ka parādnieku vārdu publicēšana nodrošina sabiedrības (pārējo "Saldus siltuma" klientu) interešu ievērošanu, iespējams, ka apvainojumi likuma pārkāpumā var tikt atspēkoti.

Bet būtībā jādiskutē par ko citu - par praksi veidot "sliktos" sarakstus un tos publiskot. Nesen par nepieciešamību mainīt tiesu ziņu formu un saturu pārrunājām ar tiesas priekšsēdētāju. Un secinājām - mēģināsim rast citu veidu, kā informēt iedzīvotājus par tiesu darbu, vairāk uzmanības veltot atsevišķu tiesas sēžu aprakstam, atsevišķiem likumpārkāpumiem, tendencēm. Tiesas spriedums ir publisks, sodīto personu vārdus likums neprasa neizpaust, taču - vai visu vārdu publicēšana kalpo kā viela pārdomām vai vairāk gan tikai kā ziņkāres apmierināšanas līdzeklis? Ja ir vēlēšanās, ikviens var griezties tiesā un izlasīt viņu interesējošo spriedumu.

Starp citu, tas pats attiecas arī uz "siltuma parādniekiem". Var teikt, ka šie saraksti nepārtraukti ir publiskoti, jo maksājumu centrā ir visu "Saldus siltuma" klientu saraksts, kurā redzams - cik kuram jāmaksā. Nav grūti pamanīt, kuram rēķins ir viena mēneša apjomā (kārtējais maksājums), kuram tas sasniedz trīsciparu vai pat lielāku skaitli. Šo sarakstu reizi mēnesī rokās paņem ikviens godprātīgs "Saldus siltuma" klients, un droši vien centrā var ienākt un sarakstos palūkoties ikviens interesents. Cik nepieciešams "kopsavilkums" avīzē un kādiem mērķiem tas kalpos, - diskutējams jautājums. Saka jau, ka sliktās ziņas avīzei ir pašas labākās, tāpēc mums varbūt vajadzētu dedzīgi aizstāvēt publiskošanas ideju. Tikai mēs arī ik dienas tiekamies ar cilvēkiem, pazīstam viņu ikdienu. Vai mums ir tiesības nosodīt (jo publikācijas mērķis taču ir rosināt tā saucamo sabiedrisko nosodījumu!) nabadzīgos vai likstā iekļuvušos? Bet ar turīgajiem strādā parādu piedzinēja firma. Varbūt der painteresēties, kā tai veicas?

Žurnālistu kursos pasniedzēji zīmējuši tādus kā kvadrātus - viens no tiem - amatpersonas, vēlētas personas, otrs - vienkāršie iedzīvotāji. Cita aile - publiskums. Ja cilvēks pretendē uz respektu un varu, mūsu motivācija ielūkoties viņa rēķinos un darīt tos sabiedrībai zināmus ir daudz lielāka. Jā, tieši motivācija, nevis tiesības vai iespējas - tādas, izrādās, netrūkst.

Taču lasītājs ir mūsu kungs, viņa vēlmes - noteicošās. Tāpēc - paldies visiem, kuri zvana un izsaka savas domas un viedokļus, kuri strīdas savā starpā un min savus argumentus. Mēs, žurnālisti, ar cieņu izturamies pret katru no šiem uzskatiem, un šeit minēti tikai varianti, ar ko varbūt varētu aizstāt sarakstu publicēšanu pilnībā. Tikai, ieklausoties cits citā (nevis tikai lasītājs žurnālistā), spēsim novērtēt paši sevi, formulēt - kādas ir mūsu vajadzības. Viens no vērtēšanas kritērijiem, starp citu, ir arī - kāda informācija mums ir nepieciešama.