Lielākais gandarījums

Laiks skrien nežēlīgi ātri. Šos kāda uzņēmēja teiktos vārdus atcerējos pirms dažām dienām, pēkšņi atskārstot - diviem maniem bērniem tūlīt būs izlaidums. Dēla klases audzinātāja pirms eksāmeniem vecāku sapulcē, mūs mierinādama, teica: "Tā tik jūs domājat, ka eksāmeni ir kaut kas briesmīgs. Jūsu bērnus tie nebiedē, un uztraucaties vairāk jūs, nevis viņi."

Atmiņā nāk pašas skolas gadi un pirmseksāmenu drudzis. Atceros pat, ka pirms kāda īpaši grūta eksāmena vasaras karstumā sēdēju, biezajā segā ietinusies, un tik un tā salu. Ja salīdzinu savus un bērnu skolas gadus, šo laiku ieguvums, manuprāt, ir tas, ka mūsu bērni aug brīvāki, atraisītāki, drošāki. Un tas arī rada lielāku pārliecību par saviem spēkiem un spējām.

Pieļauju, ka tūlīt dažs man pārmetīs - šīs īpašības nemaz tik labas nav, pārmērīga brīvība ne pie kā laba nenoved. Jā, ja vien vecākiem nav vienalga, kas ar viņa bērnu notiek, ja laikus un neuzbāzīgi esi pratis viņam iemācīt, ka brīvība nav visatļautība.

Nekad laikam nesapratīšu tos vecākus, kas uzskata - pamatizglītība ir, tālāk lai domā pats, jo man nav naudas un nav iespēju viņu vēl gadiem skolot, un viņš jau arī pats negrib. Man gan vienmēr licies, ka, izvēlēdamies mani par savu mammu, bērni man uzticējuši arī daļu no savas dzīves, un es nedrīkstu viņiem likt justies vainīgiem, ka man ir materiālas grūtības. Bez tam - neviens man neiestāstīs, ka pusaudzis ir tik apzinīgs, ka par savu tālākizglītošanos vien domās. Atcerēsimies sevi tajā vecumā. Pašai šīs atmiņas vairāk saistās ar toreiz tik lielo vēlmi - kaut ātrāk tā skola beigtos. Nemaz tik ļoti labprāt pie grāmatām nesēdos.

Tāpēc par izglītības nepieciešamību mājās esam daudz runājuši. "Mamm, atkal tu par tām mācībām," bijuši arī šādi pārmetumi. Taču man prieks, ka nekad nav bijis strīdu par tālāku izglītošanos. Intervijas un aprakstus gatavojot, nācies būt daudzās ģimenēs, kur aug bērni. Arī tādās, kur tiešām septiņreiz pārdomā pirms katra lata tērēšanas. Līdz šim nav bijis nevienas, kur teiktu - bērnus tālāk neskolosim. Taisni otrādi - visās man ar patiesu ieinteresētību stāstīts par iecerēm un plāniem bērnu izglītošanā.

Sagadījies, ka arī daudziem maniem paziņām bērni šogad beidz pamatskolu, vidusskolu, augstskolu vai pat otru augstskolu. Vārdos nav aprakstāms tas iekšējais lepnums, ar kādu viņi stāstījuši par bērnu nokārtotajiem eksāmeniem un teicami aizstāvētajiem bakalaura darbiem. Jo laikam jau vecākiem nav lielākas laimes un gandarījuma, ja bērniem dzīvē veicas.