Hitlers un Čevers pret eiro un ES?

Vakar "Dienā" lasu - briti, kas nevēlas eiro ieviešanu, reklāmas kampaņā izmantojot Hiltlera tēlu. Aktieris, kas atveido vienu no pagājušā gadsimta baisākajām personībām, roku izslējis, skandējot: "Ein Volk! Ein Reich! Ein Euro!"*

(Par ko jūs tā? - pie sevis smīnu. - Jūsu zemniekiem taču ES komisāri nav lieguši finansējumu, uz jūsu iedzīvotājiem neattiecas diskriminējošais nosacījums, ka darbu ES valstīs viņi drīkstēs meklēt tikai vairākus gadus pēc iestāšanās...)

Kampaņas organizētāji uzskatot, ka šī reklāma jāuztver ar humoru, un diskutē ar ebreju kopienu, kas te saskata holokausta upuru piemiņas apgānīšanu. Nu, Eiropā gluži kā pie mums - arī te, autoruprāt, eiroskeptisku reklāmu gatavojas ķidāt prokuratūrā un meklē tajā rasisma un tautu diskriminācijas pazīmes.

Lai vai kādu skaidrojumu sniegs Ģenerālprokuratūra par Brīvības partijas reklāmas saturu, lai vai cik dusmīgi par to izteiksies amatpersonas un cik aizvainoti - aktieris un mūziķi, kas reklāmas rullītī filmējušies, būs ieguvēji no šī izlēciena.

Pirmkārt, protams, Brīvības partija. Pašlaik Eiropā labējās partijas, kas vairāk vai mazāk huligāniskā veidā demonstrē savu kritisko attieksmi pret vienoto Eiropu, ir visai populāras - lai atceramies kaut vai Austrijas Brīvības partijas panākumus vai nesen nogalinātā Nīderlandes galēji labējā politiķa Pima Fortuina saraksta triumfu šo valstu parlamentu vēlēšanās. Diskutablā reklāma un skandāls ap to izrāvis Brīvības partiju no jaundibināto politisko spēku vienveidīgās masas un padarījis atpazīstamu.

Otrkārt, par ieguvējiem gribas nosaukt... mūs visus. Līdz šim sabiedrībā nav bijis nopietnas diskusijas par to, ko no mums prasīs Eiropas Savienība; bijušas tikai vairāk vai mazāk teorētiskas, patosa pilnas runas par to, ko tā mums dos un cik tā mums vajadzīga. Iebildumi uzņemti ar neiecietību. Taču dalība ES ir normāls darījums, un mums, kaut ko saņemot, kaut kas arī jādod. Jādalās. Acīmredzot sabiedrībai bija vajadzīga pamatīga provokācija, lai beidzot mēs sāktu runāt par to, cik gatavi mēs esam piekāpties, ko ziedot. Var jau teikt - fui, cik slikti negribēt melnādaino sev par znotu. Bet jāapzinās, ka patiešām gatavojamies ieiet gan multinacionālā, gan dažādu rasu sabiedrībā. Vai kāds politiķis, skandinot ES labumus, to pieminējis?

Kā negribētos, lai jautājumi, kas radušies - pret, nevis par Eiropas Savienību, atkal netiktu apslāpēti politiķu histērijā par "svētās govs" aizskaršanu. Jau tagad skan - kuš, kuš, neviens imigrants uz šejieni nebrauks! Bet pieredze rāda, ka latvieši gan brauc - prom no Latvijas uz bagātākām valstīm pelnīt naudu. Un mūsu vakantās darba vietas tukšas nepaliks, tas ir pret jebkuriem dabas likumiem. Tās aizpildīs - varbūt ne veiksmīgākie, ne labākie un gudrākie, konkurētspējīgākie. Jo pasaulē karo, cilvēki bēg no kara, un arī Latvija ir laba zeme salīdzinājumā ar to, kurā šauj uz civiliedzīvotājiem. Un kā tad būs ar latviešu alus receptēm un līkajiem gurķīšiem veikalos? Derētu taču beidzot tikt skaidrībā! Nemānīsim sevi, ka ES ir sapņu zeme, kurā nav neviena mākonīša, jo tad vilšanās būs briesmīga.

Bet, par toleranci un ētiku runājot, - tas drīzāk ir katra iekšējās kultūras jautājums. Ir tādi, kas izmanto melnādainos un Hitleru, bet ir, kam arī joki par resnajiem, plikpaurainajiem, līkkājainajiem vai blondīnēm šķiet neētiski un pazemojoši.

* Viena tauta! Viens Reihs! Viens eiro! (Vācu val.)