2002. gada 26. nedēļa

Ceturtdiena, 04. jūl., 2002 Valdemārs Ancītis

25. jūnijā mūžības gaitu uzsācis mūsu novadnieks (remtenieks) Alfrēds Videnieks (1908 - 2002). Teātra un kino aktieris, Tautas skatuves mākslinieks. Daudzkārt skatīts gan uz skatuves, gan filmās (viena no spilgtākajām kinolomām - vecais Dalda "Nāves ēnā"), bet man visvairāk iespiedies atmiņā ar savu skaisto, aizkustinošo radiolomu Konstantīna Paustovska "Stāstos par mežiem". Dzīvē vairāk saskares man bijis ne ar Alfrēdu, bet ar Martu Videnieci, aizgājēja dzīvesbiedri, jo tā allaž ir sagadījies, kad esmu piedalījies kādā televīzijas raidījumā, viņa ir bijusi raidījuma režisore. Ar pašu Tautas mākslinieku iznācis runāt vienu vienīgu reizi mūžā - kad gan viņš, gan es "uzstājāmies" televīzijas sacensībā starp rajoniem. Videnieks aizstāvēja Dobeli, es Saldu. Kad teicu, ka arī viņam būtu pienācies aizstāvēt Saldu, viņš to nenoliedza, bet atgādināja, ka pēc biogrāfijas esot saistīts kā ar vienu, tā otru rajonu, turklāt dobelnieki viņu esot aicinājuši piedalīties, bet saldenieki ne. Lielais mīlētājs, tā dažkārt Alfrēdu Videnieku dēvejuši teātra kritiķi. Un tāds viņš tiešām bija. Visās, ne tikai mīlētāja lomās. Arī kā pieminētais vecais Dalda.

***

Bušs gribot gāzt Sadamu Huseinu, Šārons - Jasiru Arafatu. Pirms ne pārāk daudziem gadiem Maskava būtu to vērtējusi kā jaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Situācija mainījusies. Tagad Maskava klusē.

***

Mūsdienu pasaulē bieži lietoti vārdi ir terors un teroristi. Mēs dzirdam šos vārdus un nodomājam: cik labi, ka viņi, šie teroristi, ir tik tālu. Kaut nu viņi neatnāktu pie mums! Par vēlu: teroristi jau ir klāt. Lai to atzītu, pietiek ar mūsu "Panorāmas" faktiem vien. Vai tad tas nav terors, ja vecāki piekauj paši savus bērnus? Kad zēni piekauj savu skolasbiedreni? Kad vecie kareivji piekauj jaunos? Šādu piemēru ir bez skaita. Izskaudīsim teroristus vispirms savās mājās un tikai tad ķersimies pie tiem tālīnajiem!

***

Nedēļas citāts: ASV, kārtojot attiecības gan ar pretiniekiem, gan partneriem, arī turpmāk vērsīs to uzmanību uz savu militāro pārākumu. (Viktors Avotiņš "Neatkarīgajā Rīta Avīzē".)

***

Un vēl viens citāts: Latvieši atļaujas nerunāt latviski, taču cer, ka to darīs krievi. (Viens no "Dienā" publicēto rakstu apakšvirsrakstiem.)

***

Televīzija turpina rādīt latviešu filmas. "Cēloņi un sekas" - īsfilma, kas uzslavas neiemantoja tolaik, kad tā tikko bija uzņemta, un nav arī pa šiem gadiem kļuvusi labāka, kaut gan literārais materiāls (Andreja Upīša) interesants. Īsi sakot - neveiksme.

Daudz labāks nav arī "Sprīdītis". Labākas šķiet vien tās vietas, kur filmas veidotāji ciešāk turējušies pie Annas Brigaderes teksta. Filmas lielākā vērtība - Imanta Kalniņa mūzika.

***

Neparasts un, taisnību sakot, arī negaidīts notikums: iznācis Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba žurnāls "Helikons" pirmais numurs. Par Helikonu liepājnieki dēvē arī minēto klubu. Nosaukums aizgūts no senās Grieķijas. Tur atradies (un, jādomā, arī vēl tagad atrodas) Helikona kalns, kura galā uzcelts dieva Apollona templis un kur mitušas visas deviņas mūzas. Liepājnieku kluba un žurnāla vārds tātad norāda uz dažādu mūzu sadraudzību. Un tiešām: žurnālā pārstāvēti, ja ne gluži visi, tad vismaz samērā daudzi mākslu veidi - dzeja, proza, zīmējumi, mūzika (notis).

"Helikons" nāk klajā dzejnieka Olafa Gūtmaņa virsvadībā un iznākšot četras reizes gadā. Solās publicēt ne vien liepājnieku, bet arī pārējo Kurzemes autoru darbus. Tiesa gan, žurnālā ievietotie sacerējumi ir dažādās "gatavības pakāpēs", ne jau šedevri vien. Bet tas jau neizbēgami. Visi mēs nekad nevarēsim būt un nebūsim vienādi labi meistari.

Žurnāla pirmajā numurā pārstāvēti arī tādi liepājnieki, kurus turam par Saldus novadniekiem: Dzidra Šmite (dzejoļi, zīmējumi) un Valdis Aivars. Vismaz šie divi. Bet varbūt vēl kāds, jo ziņu un datu par autoriem nav. "Helikona" vāki, izņemot pirmo, atstāti neapdrukāti. Bet tur tak būtu varēts iedrukāt gan satura rādītāju, gan informāciju par autoriem.

Domāju, "Helikonā" derētu piedalīties arī saldeniekiem, jo Saldus taču ir Kurzemē. Redakcijas adrese - Liepājā, Sporta ielā 16/18, tālrunis 34 29927.

Citi raksti sadaļā: Viedokļi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk