Kāpēc nav divu Ameriku?

Ko domā Gors, vērodams Buša rīcību Amerikai tik satrauktajā laika periodā? Atbalsta vai nosoda? Vai Gora atbalstītāji mēdz pārrunāt - vai gadījumā, ja prezidents būtu viņš, būtu noticis 11. septembra terora akts, vai pēc tā Gors būtu rīkojies citādi?

Šādas pārdomas neizskan tik skaļi, lai nonāktu pasaules uzmanības lokā. Tādā veidā pierādās amerikāņu par sevi sacītais, ka Amerika ir demokrātijas citadele. Lai cik pretrunīgi bija prezidenta vēlēšanu rezultāti, lai cik stipras aizdomas, ka amerikāņu vairākums tomēr balsojuši par Goru, lai cik divdomīga situācija, kādā - ar tiesas spriedumu - varu valstī pārņēma prezidents Bušs - šajā valstī ir viena vara, viens līderis. Un valsts iedzīvotāji, arī Gora atbalstītāji, arī tie, kam Bušs vairs nepiekrīt, saliedējas ar viņu, lai cik diskutablus lēmumus viņš pieņemtu. Iedomājieties, kāda jezga Amerikā un visā pasaulē izceltos, ja Gors ar saviem piekritējiem visus četrus gadus mītu uz papēžiem Bušam un norādītu - es būtu darījis tā, es būtu darījis šitā, re, kas no tevis darītā štruntīgs sanācis... Kad sāksies nākamā priekšvēlēšanu kampaņa, gan jau atradīsies stiprāks vārds Buša varas laikam. Bet ne tagad. Vai šāda rīcība ir cienījama? Nu, protams!

Arī Saldū vēlēšanu rezultāts absolūtu uzvaru nenesa nevienam no sarakstiem. Neprognozējamā situācijā par pilsētas domes priekšsēdētāju kļuva sociāldemokrāts, un līdz ar to šī partija arī skaitās līdere. Kaut gan man joprojām ir grūti izprast, kā var 11 cilvēki dalīties sociķos, tautpartijiešos, tēvzemiešos... un spēlēt lielo politiku mazā pilsētiņā, kur no viņiem atbilstoši viņu pieredzei gaida kompetentus lēmumus, kā vadīt pilsētas saimniecisko dzīvi - savu pilnvaru un pilsētas budžeta robežās nodrošināt izglītību, veselības aprūpi, ielu uzturēšanu, pilsētas īpašumu gudru apsaimniekošanu.

Kā demokrātija savā labākajā izpausmē palīdz valsts pārvaldē? Tā, ka atbilstoši politiskajām nostādnēm partijas aizstāv maznodrošināto, uzņēmēju, darba ņēmēju un citu sociālo slāņu intereses, veidojot likumdošanu, kurā dominē vēlēšanās uzvarējušās partijas nostādnes - tātad vēlētāju vairākuma griba. Mūsu valsts Saeima, atzīsim, ir tālu no šādas pilnības.

Bet 4 sociāldemokrāti, 3 tautpartijieši, 2 tēvzemieši, 1 Darba partijas un 1sociāldemokrātu apvienības biedrs vietējā pašvaldībā nevar nekariķēti kopēt partiju politisko cīņu, jo pilsētas domei ar "lielo politiku" nav jānodarbojas. Ja nodarbojas, iznāk tas, ko mēs Saldū redzam: netiek pieņemti pilsētas attīstībai svarīgi lēmumi, jo nav balsu vairākuma, vai arī tie tiek pieņemti vieglprātīgi, konkrētajā sēdē esošajam vairākumam realizējot savu nejauši un īslaicīgi iegūto varu. Sekas? Ģimnāzijas nenoteiktais liktenis (nav arī izstrādāta izglītības iestāžu attīstības stratēģija, ja kāda no skolām izlems kļūt par valsts ģimnāziju). Prettiesiskais lēmums par alkohola tirdzniecības atļaujas neizsniegšanu nu jau no Saldus aizgājušajam "Elvi" (cik tur tālu bija no tiesas darbiem un tiesas izdevumiem!). Saldus tirgus nenoteiktā situācija - vienīgais, kas tur notiek, ir tirdzniecības vietu slēgšana sanitāro prasību neatbilstības dēļ. Robežu ielas iedzīvotāju nerrošana, pieņemot politisku lēmumu par šīs ielas laistīšanu, bet neparedzot šim darbam naudu. Cik sakārtotas 1. septembrī būs izglītības iestādes, ja tikai vasaras brīvlaika vidū to remontam tiek piešķirti līdzekļi - un arī tikai daļa no vajadzīgā?...

Izskanējis pieņēmums, ka nesenā izpildvaras speciālistu darba vērtēšana notikusi ar mērķi pierādīt - pašreizējā nosacītā "pozīcija" nespēj organizēt pilsētas saimniecisko dzīvi, tātad vara jāpārņem "opozīcijai". Ja no tā pilsētai būtu labums - kāpēc ne? Tikai gudru lēmumu pieņemšana nav atkarīga no tā vien, kas domes sēdēs sēž galda galā. Domes kvalitatīvais sastāvs nemainīsies un spēku samērs arī ne. Varbūt lielāks labums Saldus iedzīvotājiem būtu, ja domnieki beigtu tēlot vēzi, līdaku un gulbi, bet kļūtu par tiem, kas viņi ir - ceļu būvē, celtniecībā, veselības aprūpē, uzņēmējdarbībā, izglītībā kompetenti cilvēki, kas, liekot galvas kopā, dara pilsētai derīgu darbu.