Karstais telefons (8.08.), tel. 3881893 (17 - 22)

Esmu pateicīga Saldus Zemei, ka tika publicēts raksts par vācu karavīru kapiem. Izlasot šo rakstu, uzzināju sava brāļa Voldemāra Miķelsona atdusas vietu.

Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši šo kapu veidošanā, kritušo karavīru pārapbedīšanā un kapsētas apkopšanā. Abiem vīriešiem, kuri 2. augustā strādāja kapsētā, gribu pateikties par atsaucību un palīdzību sameklēt brāļa atdusas vietu. Trīne Simsone Saldū.

Domājot par bērnu drošību pie Cieceres pamatskolas, uzstādīti divi tā saucamie guļošie policisti. Viss jau būtu labi, ja tikai asfalta pacēlums nebūtu tik augsts, jo automašīnas ar zemāku šasiju, braucot pat ar ļoti mazu ātrumu, aizķer brauktuvi. Braucu naktī un brīdinājuma zīmi, ka priekšā ir šķērslis, ceļa sliktā apgaismojuma dēļ nepamanīju. Cik zinu, guļošajiem policistiem ir jāatbilst Eiropas standartiem, bet asfalta pacēlums tiem neatbilst. Domājot par bērnu drošību, tagad tiek bojātas automašīnas. Varbūt vispār pie skolām un bērnudārziem būtu jāslēdz satiksme un tā jānovirza pa citu ceļu vai arī jāuzstāda gājēju luksofori? Ainars.

Man patīk iepirkties veikalā Rimi Saldus, jo tur ir laipns personāls. Iepērkoties veikalā, vienmēr arī cenšos piedalīties loterijās. Nesen ar bērniem atgriezāmies no ceļojuma pa Parīzes Disnejlendu, drīzumā apmeklēsim Rīgas zooloģisko dārzu - šos divus ceļojumus vinnējām. Paldies visiem, kuri priecājās kopā ar mani, apsveica par jauko ceļojumu. Novēlu visiem no visas sirds - piedalieties loterijās, un jums veiksies! Lauma Šorņikova ar ģimeni.

Izsaku nožēlu par Valdemāra Ancīša dienasgrāmatas nozušanu no laikraksta Saldus Zeme lappusēm. Manuprāt, tā bija Saldus Zemes pirmā lasāmviela. Saprotu, ka reiz tam bija jānotiek. Ja ir kļūdainas korekcijas, tad Ancīša kunga pacietība nevar būt mūžīga.

Pirmais, ko izlasu avīzē, ir arī Tamāras Kļaviņas raksti, un apskatu Elmāra Kunga zīmējumus. Šie trīs minētie cilvēki tiešām ir apveltīti ar asu un savdabīgu aktuālo notikumu uztveri. Laimonis Blūms.

Ja dažreiz ļoti nav laika sīkāk izlasīt avīzi Saldus Zeme, tad tomēr cienījamā Ancīša kunga domu graudus pārlasu. Jo vienmēr ir interesanti uzklausīt cilvēku, kuram ir bagāta dzīves pieredze un kas prot to vienkārši un saprotami pastāstīt citiem. Mana dzīves pieredze ir gandrīz tikpat liela, un tomēr man ir interesanti lasīt viņa domas. Es apbrīnoju Ancīša kunga plašās zināšanas par Saldus novada vēsturi un tās cienījamākajiem cilvēkiem. Man šķiet, ka viņam Saldū ir visplašākās zināšanas par Saldus novada un Latvijas literatūras speciālistiem, ar kuriem viņš ik pa laikam iepazīstināja mūs. Jāzeps Loņko.

Biju liecinieks, kā 5. augustā pulksten 17.59 Saldū, Striķu ielā, iepretim pilsētas domei, automašīnas Audi 80 vadītāja, novietojot automašīnu, aizķer stāvošu automašīnu un aizbrauc no notikuma vietas. Mums taču ir Ceļu satiksmes noteikumi, kuru 35. punkts paredz, kā rīkoties pēc šāda veida negadījuma. Iesaku šai dāmai izlasīt noteikumus. It īpaši - nodaļu Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Aculiecinieks Kalniņš no Saldus.

Saldus ielās bedres labāk vai sliktāk tiek aizlāpītas. Taču Nākotnes iela laikam šogad nesagaidīs savus ielāpus. Vai varbūt tomēr var cerēt? Autobraucēja.

Nevaru saprast, kāpēc čigānu tautības iedzīvotāji, kuri dzīvo Celtnieku ielā, nesakopj savas mājas apkārtni. Viņi var stundām sēdēt saulītē, bet nepakustina ne pirkstiņu, lai kaut ko izdarītu lietas labā. Celtnieku ielas iedzīvotāja, bet manu uzvārdu lūdzu nepublicēt.

Vēlos pateikt lielu lielu paldies organizatoriem, kuri organizēja Saldus svētkus. Domāju, ka šeit cilvēkiem ar dažādām gaumēm bija gan, ko redzēt, gan paši varēja piedalīties. Tomēr gribu teikt arī vienu nepatīkamu lietu, kas notika svētdien, pulksten 18 Kalnsētas parkā. Tur gan vairāk būtu jāvaino bērnu vecāki, nevis bērni. Bērni koncerta laikā skrēja pa skatuvi, bļaustījās, ārdījās, kāpa pa podestiem, kāpnēm, pat policista aizrādījumus neņēma vērā. Varbūt tikai divas mammas paņēma savus bērnus, bet pārējās neuzskatīja par vajadzīgu aizrādīt saviem lolojumiem. Domāju, ka tā bija liela necieņas izrādīšana pret māksliniekiem. Nesaprotu, kā viņi varēja uzstāties, kad aiz muguras kliedz. Bērnu vecākiem būtu jāpadomā, vai, aizejot uz sabiedrisku vietu, bērniem var atļaut darīt visu. Saldeniece Evarsone.

Zvana Ābele no Skrundas. Lūgums pilsētas kārtības sargātājiem turpmāk noskaidrot un sodīt tos bezatbildīgos vecākus, kuru bērni atļaujas traucēt koncerta norisi un rotaļāties uz estrādes, kā tas notika 4. augustā Kalnsētas parkā. Šķiet, ka šiem vecākiem nav saprotams, ka tāda uzvedība ir pirmais solis uz visatļautību, kas vēlāk ir grūti labojama.

Vēlamies dalīties pārdomās par redzēto pilsētas svētku laikā notikušajā koncertā Gribu dzīvot Latvijā. Koncerts patika, taču es un arī vairākas citas manas kolēģes un paziņas diemžēl nespējām to baudīt, jo pa skatuves paaugstinājumu staigāja daudz bērnu - daži pavisam mazi. Vienubrīd policists viņus noraidīja no estrādes, bet pēc brīža bērni bija atpakaļ un gluži vai apsēda māksliniekus, stāvēja blakus Skrastiņam, pat aizsedzot viņu. Bez tam man bija bail, ka mazie nenokrīt no diezgan augstā paaugstinājuma. Cik tur trūkst - viens neuzmanīgs solītis...

Domāju - ja vecāki vēlas atpūsties un nespēj izsekot, ko koncerta laikā dara viņu bērni, varbūt organizētājiem pirms tam būtu jāatgādina, ko drīkst, ciktāl uz estrādes var staigāt, dejot, lai netraucētu māksliniekus. Neesmu nekāda īgņa, saprotu, ka ir koncerti, kuru laikā apmeklētāji - jaunieši un bērni - dejo un dzied līdzi. Taču - ne jau drūzmējoties līdzās dziedātājiem. Manu vārdu lūdzu neminēt.