Klusums pārdomājot?

Sestdiena, 10. aug., 2002 Inta Tuza Vadakstē

Vadakstes pagasta iedzīvotāju domas administratīvi teritoriālās reformas jautājumā apzinātas jau ne vienu reizi vien (arī, pieaicinot Pašvaldību lietu pārvaldes speciālistus) - gan mutiski, gan rakstiski ar visām formalitātēm un parakstiem.

Kopš 1989. gada vismaz trīs reizes iedzīvotāji samērā lielā vienprātībā ir apstiprinājuši, ka uzskata par izdevīgāku virzību uz Auces apkalpojamās teritorijas pusi. Uzzinot, ka pagastam sava nostāja par pašvaldību apvienošanas plānošanu jāizsaka līdz 2002. gada 15. augustam, esmu apmulsusi. Mums tie konkrēti būtu divi varianti - Auces pašvaldība un Zemgales reģions vai Ezeres pašvaldība Kurzemes reģionā ar centru Liepājā vai Kuldīgā.

Bijām iesaistīti gan viena, gan otra reģiona plānošanas un izpētes projektos. Mūsu pagasts jau dažās publikācijās parādījās iezīmēts pie Auces reģiona, bet nu parādījies cits variants, kur Vadakste pieder pie Ezeres pašvaldības. Jautājums - kas un kāpēc par to parūpējies? Vai kāda viena cilvēka vēlme drīkst un var būt svarīgāka par visa pagasta iedzīvotāju vēlēšanos savu saimniecisko un sabiedrisko dzīvi iekārtot pēc iespējas parocīgāk un racionālāk?

Vadakstes pagasts vēsturiski ietver zemgaļu apdzīvoto teritoriju un Latvijas valsts pirmajos pastāvēšanas gados piederēja Jelgavas apriņķim. Padomju varas gados esam šķaidīti, skaldīti un mētāti, kamēr liela daļa Vadakstē vēlāk atnākušo iedzīvotāju nemaz vairs nezina šo vēsturi. Pagājušā gadsimta 60- tajos gados izveidoja Saldus rajonu.

Ja šobrīd pagasta padomes deputātu domas neatšķirtos no viņu "ganāmpulka" viedokļa, tad bažām nebūtu pamata. Laikam gan situācija ir diezgan neviennozīmīga. Iedzīvotāji savas domas ir izteikuši un gaida, ka viss notiks. Un notiks jau arī - vai ne tieši pretēji viņu gribai?

Paši (arī konkrēti es - Inta Tuza) piedalījāmies pēdējā iedzīvotāju aptaujā 2001. gada februārī, kuras rezultāti tika apspriesti Pašvaldību lietu pārvaldē, un 2001. gada 9. martā sniegta atbilde Vadakstes pagasta padomei ar ierosinājumu pieņemt lēmumu par apvienošanos un Auces novada izveidošanu. Aptaujāto 64,5% iedzīvotāju viedoklis bija šāds: 87% balsoja par pievienošanos Auces (Dobeles) novadam, par palikšanu pie Saldus novada izteicās 9%, savas domas neizteica 4%.

Kā galveno izvēles kritēriju vadakstnieki minēja to, ka Auce jau pašlaik ir mūsu pagasta iedzīvotājiem faktiskā pakalpojumu saņemšanas vieta (degvielas uzpildes stacijas, ambulance, slimnīca, aptieka, bankas u.c.). Kā būtisks arguments jāmin arī atpakaļiekļaušanās savā vēsturiskajā Zemgales reģionā ar virzību uz valsts centru - galvaspilsētas virzienā ved ceļi, darbojas sakari. Pagasta centrs tad būtu 14 kilometru attālumā Aucē, kur infrastruktūra jau pastāv. Vidējā mācību iestāde - Auces vidusskola, bet tas neliedz mācības turpināt arī citur (Ezerē, Saldū), kā tas notiek pašlaik. Ar Auci līdzīgas un kopīgas ir arī ar valsts robežu saistītās problēmas.

Iedzīvotāju kopējā vēlēšanās atgriezties pie Auces pa Latvijas Republikas atjaunošanas gadiem ir pastiprinājusies, jo daudziem, it sevišķi maznodrošinātajiem un saslimušajiem, pensionāriem nācies tērēt naudu transportam uz Saldu (autobusa biļete braucienam uz Saldu maksā 31 santīmu, kas būtiski atšķiras no 11 santīmiem, ko tērējam ceļam uz Auci). Ja vēl padomājam perspektīvā, kad Kurzemes reģiona centrs būs Kuldīgā vai Liepājā...

Ja šo jautājumu atstāsim nejaušību un ierēdņu ziņā, iespējamais rezultāts mūs nepatīkami pārsteigs. Būtu aktīvāk jāizrāda sava ieinteresētība un jāizsaka savas domas, mudinot deputātus respektēt pagasta iedzīvotāju skaidri izteikto izvēli.

Gribētos arī pieredzēt, ka viss, kas pagasta padomē tiek lemts un darīts administratīvi teritoriālās reformas jomā (tātad pagasta iedzīvotāju, arī manā vārdā), būtu zināms un pieejams pagasta iedzīvotājiem. Ir pagasta avīze, kurā varētu ievietot iedzīvotāju viedokļus, arī argumentus un intervijas par šo jautājumu. Pašķirstu iznākušos numurus, bet neatrodu pat informāciju par jau pieminēto aptauju un tās rezultātiem. Piedalos pagasta padomes sēdēs un zinu, ka arī pagasta padomē par šo jautājumu ne reizes nav lemts. Tas uz nezināmu laiku atlikts sagatavošanai. Tad kas un kāpēc tomēr maina, koriģē un uzlabo reģionālās reformas plānus? Un kas 15. augustā Vadakstes pašvaldības vārdā sniegs atbildi Pašvaldību lietu pārvaldei?

Citi raksti sadaļā: Viedokļi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk