Imigranti - bieds vai realitāte?

Gandrīz jebkurā valstī pirms parlamenta vēlēšanām izskan dažādi mīti un puspatiesības, lai ietekmētu vēlētāju prātus. Nesen ažiotāžu sacēla jaunizveidotās Z. Čevera Brīvības partijas reklāma.

Ar potenciālajiem imigrantu plūdiem biedē ne vien caurkritušais politiķis Z. Čevers, bet arī daži preses izdevumi. Patiesība, kā vienmēr, ir nedaudz sarežģītāka. Atcerēsimies, ka jau faktiskos padomju okupācijas apstākļos K. Ulmanis un V. Munters darīja visu, lai palīdzētu vajātajiem Vācijas ebrejiem un poļiem. Salīdzinājumam ārēji "mīļā" Zviedrija tolaik rīkojās klaji ciniski.

Arī tagad pasaulē ir daudz cilvēku, kurus vajā politiskās pārliecības un reliģisko uzskatu dēļ. Tādēļ jebkuras demokrātiskas valsts pienākums ir sniegt pajumti cilvēkiem, kuriem draud briesmas.

Tomēr neaizmirsīsim, ka 90 procenti bēgļu ir labākas dzīves meklētāji. Tas uztrauc Rietumeiropas valstis. Z. Čevers uzsvēris, ka Daugavpilī tiek gatavota jauna bēgļu nometne imigrantiem no Rietumiem. Īsto un visai rūgto patiesību labi zina lietuvieši, jo bijušās padomijas kara bāzu teritorijas jau kuro gadu ir pilnas ar labākas dzīves meklētājiem no Āzijas valstīm, kuri vēlas nokļūt Vācijā. Baltkrievijas un Polijas robeža tiek apsargāta kā padomju laikā, šeit ir pat dzeloņstieples.

Nevar teikt, ka dziļiem mežiem klātā Baltkrievijas - Lietuvas robeža būtu slikti uzraudzīta, jo ir marķētas stigas, ir videoiekārtas un citi tehniskie līdzekļi. Tomēr vietējo iedzīvotāju iedzīvošanās kāre (abās robežas pusēs) gūst virsroku pār valstu interesēm (daļu nelegāļu noķer Polijā).

Austrumu pusē bēgļu skaits sasniedz kritisko robežu. Pēc radio "Svoboda" informācijas tikai Maskavā un tās tuvākajā apkārtnē ir apmēram 300 tūkstoši nelegālo imigrantu no Āzijas (ne ķīnieši!), kuri nealkst palikt Krievijā. Zinātāji lēš, ka līdzīga situācija ir Baltkrievijā.

Jāpiebilst, ka ir divi veidi, kā nelegālie imigranti no Austrumu puses iekļūst Krievijā - izmantojot tūristu vīzas un pēkšņi pazūdot (atrodot pajumti pie saviem tautiešiem attiecīgajā valstī). Otrs ceļš - cauri jaunajām Centrālāzijas valstīm, kur robežas ir visai nosacītas. Tūkstošiem kilometru garajos stepes un pustuksnešu plašumos starp Kazahstanu un Krieviju nav iespējams izveidot reālu robežapsardzi. Tas ir zaļais ceļš arī narkotiku un ieroču tirgoņiem. Kopumā NVS valstu it kā brīvais pārvietošanās režīms novedis pie pilnīga haosa, kura atskaņas jūtamas arī mūsu reģionā. Tādēļ iecerētā robežbūve Daugavpilī nav tikai tukša skaņa.