Apsūbējis patriotisms

Nule statistiķi apkopojuši ziņas par eksporta un importa attīstības tendencēm. No šīm ziņām var secināt, ka joprojām dažādu ārvalstīs ražotu preču ievedums palielinās daudz straujāk nekā Latvijas preču eksports uz citām valstīm. Tendence it kā negatīva, un kārtējo reizi varētu šausmināties - cik slikti, ka paši nespējam ražot un ārzemēs pārdot konkurētspējīgu produkciju, bet pērkam no ārvalstīm, vairojot to labklājību. Taču statistikas dati arī pierāda, ka importā arvien nozīmīgāka vieta ir dažādām iekārtām, mehānismiem, instrumentiem. Tātad tādai produkcijai, kuru mūsu valstī patlaban nespējam un arī neprotam izgatavot, bet kura palīdzēs mums ražot konkurētspējīgu preci. Importā arvien lielāku pārsvaru gūst nevis produkcija ikdienas patēriņa apmierināšanai, bet ilglaicīgām nākotnes vajadzībām, un tas ļauj cerēt, ka Latvijā ražoto preču apjoms, kvalitāte un daudzveidība pieaugs.

Lai ko arī zemnieki runā par SAPARD, lai cik sarežģīti un darbietilpīgi iegūt šīs Eiropas programmas līdzekļus, tā tomēr zemniekam ir iespēja iegādāties jaunas lauksaimniecības mašīnas un iekārtas. Nule kāds zemnieks tika svinīgi sveikts kā miljonā SAPARD lata ieguvējs Latvijā. Šis atbalsts viņam ļāva iegādāties jaunu importa lauksaimniecības tehniku, tātad deva attīstības iespējas. Zemnieks diezin vai jūtas apbēdināts, ka labā, jaunā tehnika ražota ārzemēs. Lai kā arī mums gribētos daudz ko darīt pašiem un nodrošināt ar darbu un ienākumiem savas valsts iedzīvotājus, no pasaules norobežoties nespēj neviena, pat ne visbagātākā valsts.

Citādi ir ar ikdienas patēriņa precēm. Daudzas no tām varētu ražot arī Latvijā, daudzas reiz arī ražotas, bet rūpnīcas, uzņēmumi likvidēti. Ja pircējam tiek piedāvāts pirkt tikai importa dakšas vai mutautiņus, importa mušpapīrus vai salvetes, tad jādomā - vai tādas elementāras lietas nespējam ražot savā valstī.

Patiesībā pat plašas izvēles gadījumā par preci balsojam ar savu maciņu, ne tik daudz - patriotisma jūtu vadīti. Pat tad, ja mūsu valstī ražotajai precei līdzās atrodas importa analogs, ne vienmēr izvēlamies savējo. Nereti imports ir lētāks (lai arī nav labāks, nav svaigāks), košāk noformēts, vairāk izreklamēts, tātad iekārojamāks. Reklamēšana ir ļoti svarīgs nosacījums. Kad pirms dažiem gadiem biju mācību komandējumā Zviedrijā, turienes Zemnieku federācijas vadītājs nosauca milzīgas naudas summas, ko Zviedrijas valdība un Zemnieku federācija ik gadu tērē Zviedrijā ražotas pārtikas reklāmai. Lai gan zviedri ir savas valsts lieli patrioti, valdība neuzskata par lieku investēt valstī ražotas produkcijas popularizēšanā. Turpretī Latvijā pat lielos uzņēmumos uzskata savas produkcijas reklamēšanu par pārāk dārgu prieku un paļaujas, ka pircējs viņu ražojumus izvēlēsies tāpat, patriotisku jūtu vadīts. Īslaicīgās kampaņas, piemēram, Latvijā ražotas pārtikas simbola - karotītes - reklāma bija īsa un pircējiem jau sen aizmirsusies. Cik bieži, kur un kā pircējs var uzzināt par jaunām, Latvijā ražotām precēm? Reti, neregulāri un nejauši.

Kopā ar Latvijas biteniekiem apceļojot Igauniju, gadījās interesants notikums. Kāds no mūsu grupas patriotisku jūtu uzplūdā Igaunijas lielveikalā izvēlējās nevis kādu no igauņu "Kalev" šokolādes tāfelītēm, kas saldumu plauktā izliktas visredzamākajā vietā, bet mūsējo - mazliet sāņus atstumto "Laimas". Izsaiņojot šokolādi, izrādījās, ka no ilgas stāvēšanas noliktavā un veikala plauktā brūnais, Latvijā ražotais kārums apsūbējis gluži balts. Nosūbējums ir vislabākā antireklāma importam. Vienreiz tādu nopircis, igaunis otrreiz to neizvēlēsies. Citam pircējam, kas bija turpat nopircis "Kalev" marku, šokolāde bija tik svaiga, kā tikko no rūpnīcas nākusi. Bet varbūt igauņi ir lielāki patrioti nekā mēs Latvijā, ja viņu pašu ražojumi veikala plauktā ilgi neiestāvas un nepaspēj apsūbēt?