"Novadiem pagaidām neredzu perspektīvas."

Pēc vadakstnieces Intas Tuzas vēstulē (publicēta "SZ" 10. augusta numurā) izteiktajiem pārmetumiem pašvaldībai, kas administratīvi teritoriālās reformas jautājumos nostājusies pret pagasta iedzīvotāju gribu pievienoties Aucei, uz sarunu aicināju Vadakstes pagasta padomes priekšsēdētāju RAIMONDU ŠVĪPIŅU.

Vai pašvaldība ir organizējusi pagasta iedzīvotāju aptauju, lai uzzinātu viņu viedokli par iespējamo reformu?

- Pēdējo reizi daļēji pagasta iedzīvotāji tika aptaujāti 1998. gadā. Bet 2001. gadā pirms pašvaldību vēlēšanām pa mājām staigāja un iedzīvotājus aptaujāja viena kandidējošā saraksta pārstāvji. Viņu aptaujas anketā dažos punktos iedzīvotāji gan tika maldināti. Jautājums bija: vai jūs zināt, ka iedzīvotāju brīva izvēle apvienoties ir līdz 2001. gada martam un ka piespiedu apvienošana no augšas notiks, sākot no 2003. gada. Likums nosaka, ka pašvaldības brīvprātīgi var apvienoties līdz 2004. gada 1. janvārim.

Pēc šīs aptaujas cilvēki man vaicā - ko tas nozīmē? Jo daudzi šajos jautājumos neko nesaprot. Aptaujātāji gribēja, lai pagasta padomē to apstiprina. Taču, tā kā pašvaldība aptauju nebija organizējusi, sēdē to neapstiprināja. Tad viņi paši aizsūtīja aptaujas datus uz Pašvaldību lietu pārvaldi. Tur jau to vien grib, lai pašvaldības pašas apvienotos.

Kad Dobeles rajons gatavoja savu izpētes projektu par iespējamo novadu veidošanu, šī rajona pārstāvji bija atbraukuši pie mums. Bija arī iedzīvotāju sapulce, kurā balsoja par Auces variantu. Toreiz zālē bija daži desmiti cilvēku. To nevar uzskatīt par visu iedzīvotāju viedokli, jo pagastā dzīvo gandrīz 700 cilvēku.

Vai iedzīvotāji bieži interesējušies par reformu?

- Kamēr viņus nekustina, tikmēr arī neinteresējas. Tagad aktuāla kļuvusi pievienošanās kādam plānošanas reģionam. Bet ne visi zina, ko tas nozīmē. Daudz kas šodien balstās vairāk uz emocijām. Esmu par šiem jautājumiem runājies ar pagasta zemniekiem. Man neviens nav teicis, ka gribētu iet uz Dobeles pusi, viņi labāk ir par Saldu.

Ko jūs pats domājat par pašvaldību iespējamo apvienošanos?

- Bija rajona izpētes projekts par Vadakstes iespējamo apvienošanos ar Rubu, Jaunauci un Ezeri ar centru Ezerē. Taču es esmu pret to. Pašreizējā situācijā es vispār esmu pret jebkādu apvienošanos. Jo nav ne sakārtotas infrastruktūras, ne ceļu. Uzskatu, ka vispirms nepieciešama lielāka palīdzība tieši nelielajām zemnieku saimniecībām, kādu pagastos ir vairākums, - vai tas būtu subsīdiju veidā, vai ar SAPARD elastīgākiem noteikumiem. Lai zemnieki jūt perspektīvu un negribētu aiziet no laukiem.

Manuprāt, šobrīd apvienošanās laukiem nodarīs tikai sliktu. Mums te sūta dažādas gudras grāmatas, kur viss skaisti uzrakstīts. Piemēram, reformas galvenie mērķi ir apturēt cilvēku migrāciju no laukiem uz lielpilsētām. Es gan gribētu uzzināt, kādā veidā to apturēs? Kad Vadakstē apvienoja kolhozus, Priedula palika tukša.

Vēl viens skaists solījums - reformas mērķis ir sekmēt reģionos ekonomisko, sociālo un teritoriju atšķirību mazināšanos. Es gan domāju, ka pašreizējā nabadzībā sociālās atšķirības starp novada centrā un nomalēs dzīvojošajiem tikai palielināsies. Ja vispirms uztaisītu ceļus, nodrošinātu sakarus, palīdzētu skolai, tad varbūt jaunie gribētu palikt tepat. Nevis naivi cerēt - izveidos lielu novadu, un nu jaunie metīsies uz nomalēm strādāt. Ja nebūs ekonomiska pamata, iznāks pavisam pretēji.

Tagad daudz runā par lauku tūrismu kā ļoti perspektīvu nozari. Kamēr būs jābrauc pa putekļiem, bet rudeņos un pavasaros pa ceļiem vispār nevarēs pārvietoties, neviens tūrists te tuvumā nerādīsies. Bet viens otrs domā - izveidos novadu, un tas uzreiz atrisinās visas problēmas laukos.

Solīt jau var daudz ko, bet dzīvē iznāk pavisam savādāk. Savulaik biju pret kolhozu apvienošanu. Cilvēkiem teicu - nebalsojiet par apvienošanos. Kaut gan toreiz nevienam daudz neprasīja, savienoja ar varu. Taču vēlāk cilvēki man teica - tev bija taisnība.

Manuprāt, vispirms jāievēl jaunā Saeima un valdība un tad var runāt par pašvaldību reformas nobeigumu. Taču esmu kategoriski pret piespiedu apvienošanu.

Vai Vadakste kaut ko iegūtu, ja tiktu pievienota Aucei? Jūsu oponenti saka - tur ir slimnīca, poliklīnika, bankas un to automāti...

- Tagad jau esam nomale, taču varam vismaz paši par sevi izlemt. Tad būsim vēl lielāka nomale citas pašvaldības sastāvā. Varbūt vienīgais ieguvums būtu, kad piemestu dažus procentus vienreizējo dotāciju, kas paredzēta, brīvprātīgi apvienojoties.

Mēs taču varam iet uz jebkuru banku. Arī bankomātu var izmantot neatkarīgi no tā, kādas pašvaldības teritorijā tu dzīvo.

Aucē var pirkt zāles, bet ir arī daži mīnusi. Ja Saldus ģimenes ārsts izraksta recepti ar atlaidēm, Aucē tādas zāles it kā nevarot saņemt. Ir pieņemti normatīvie akti, ka pēc medicīniskās palīdzības cilvēks var griezties jebkurā ārstniecības iestādē. Ja tā vēl nav, tur vainojama Labklājības ministrija un nesakārtotā veselības aprūpes sistēma. Mums būtu jāpanāk, lai veselības nauda sekotu cilvēkam neatkarīgi no tā, kura ārstniecības iestāde viņu apkalpo.

Esmu iecerējis jautājumus par Vadakstes iedzīvotāju medicīnisko apkalpošanu pārrunāt ar Auces slimnīcas direktoru. Ja problēmu nevarēs atrisināt, būs jābrauc pie Saeimas deputātiem pēc palīdzības. Tagad, priekšvēlēšanu laikā, deputātu kandidāti tik skaisti spriež par to, lai cilvēks brīvi varētu izvēlēties ārstu. Tā arī būtu jābūt. Tāpēc jau nav jāapvieno pašvaldības un jātaisa lielākas teritorijas. Par to jau sen runā, tikai līdz galam nekas nav nokārtots.

Ģimenes ārstu jau tagad var izvēlēties, un Bileiķu galā daudzi arī izvēlējušies Auces ārstu. Citi brauc uz Rubu.

Kā vienu no apvienošanās plusiem min to, ka tad varētu ietaupīt administrācijas izdevumus. Vai tā būs?

- Daudzi augšā saka, ka pagastveči negrib zaudēt savus krēslus, tāpēc pretojas apvienošanai. Varu kaut tūlīt atstāt savu krēslu, ja cilvēkiem tāpēc būtu labāk. Taču neviens nav izrēķinājis, kāds būs ieguvums, ja savienos vairākas pašvaldības, cik brīvo līdzekļu paliks. Labi, nebūs pagastveča, bet pārvaldnieks vai vietnieks vecajā pagastā paliks, algu tāpat saņems, telpas izmantos. Saka - lielāka pašvaldība varēs nodrošināt augstāk kvalificētus un attiecīgi izglītotus speciālistus sociālajā dienestā, pagasttiesā. Tā jau varbūt notiks, bet viņiem vajadzēs lielākas algas, transports kursēs pa lielāku teritoriju. Izmaksas nesamazināsies. Likvidēs grāmatveža štata vietu pagastā, taču palielinās grāmatvežu skaitu novada domē. Pagastos nav ne lielu štatu, ne lielu algu, kāds te ietaupījums? Te nav Rīga, kur pašvaldību darbinieki saņem lielos simtus.

Ja pašvaldībām tomēr liks apvienoties, es uzskatu, ka tikai iedzīvotājiem jāizlemj, kādai šai reformai jābūt.