Diskusiju karā par Eiropas Savienību

Kad eirooptimisti un eiroskeptiķi sāk diskutēt par ES ietekmi uz dalībvalstu un kandidātvalstu nacionālo jautājumu, suverenitāti vai vienlīdzību, tad abas puses min pārliecinošus argumentus. Nereti diskusijas kļūst agresīvas un nekontrolējamas.

Vai lielās dalībvalstis ņems vērā mazo valstu intereses?

ES idejas atbalstītāji skaidro, ka savienības pamatā ir vienotības princips. Ka mazās valstis ir tikpat nozīmīgas kā lielvalstis. Līdz ar savienības paplašināšanos būs lielāks mazo valstu īpatsvars, tātad - to vēlmes un viedokļi būs jārespektē. Mazajām valstīm būs iespējas veidot alianses ar citām līdzīgām, tādējādi aizstāvot savas politiskās un ekonomiskās intereses. Līdz šim katra dalībvalsts Eiropas Komisijā (tai pieder likumdošanas iniciatīva un izpildvara) deleģēja vienu vai divus pārstājus, līdz ar to nodrošinot vienlīdzīgu interešu aizstāvību ES augstākajās instancēs kā lielajām, tā mazajām valstīm.

Latvijas politiķi uzsver, ka Latvijai jau kā kandidātvalstij ir jāpiedalās kompetentu lēmumu pieņemšanā ne tikai attiecībā uz savas valsts ekonomiku un politiku. Latvijai ir jāpieņem lēmumi, kuri ietekmē partnerus ES. Mazo valstu viedoklim ir spēks ES institūcijās! Eirooptimisti noliedz iespēju, ka lielvalstis varētu uzspiest kādai no dalībvalstīm savas intereses, jo ES juridiskie dokumenti nepieļauj šādas situācijas.

Eiroskeptiķi ES atbalstītājiem oponē, apgalvojot, ka ne pārstāvju skaits, ne vienlīdzības princips nenodrošinās Latvijas interešu aizstāvību Eiropas lielajā politikā. Viņi apgalvo, ka savienības birokrātiskais aparāts ir pārāk liels, neefektīvs, nespējīgs, turklāt lielvalstu pārstāvju skaits ir lielāks nekā citām valstīm (likumsakarīgi, ka lēmumi tiks pieņemti, ievērojot šo valstu intereses). Birokrāti nespēj ātri pieņemt svarīgus lēmumus un dārgi izmaksā. Skeptiķi droši apgalvo, ka Eiropas komisāru skaitu ar laiku būs jāsamazina. Lielās dalībvalstis pārstāvēs viens komisārs, taču tik mazām valstīm kā Latvijai būs jāvienojas par viena kopīga komisāra kandidatūru. Kāda šeit var būt runa par interešu ievērošanu? Skeptiķi smīkņā par "naivo cerību, ka lielvalstīm interesē mazo valstu vēlmes."

Ar skepsi tiek vērtēta ES pilsoņu vēlētās institūcijas - Eiropas Parlamenta - darbība. Lai gan tas ir 370 miljonu savienības pilsoņu pārstāvēts kopums (626 pārstāvji), tiesības pieņemt svarīgus lēmumus Parlamentam ir ierobežotas. Lielāko daļu likumdevēja funkciju īsteno citas institūcijas, piemēram - Eiropas Komisija (pārvaldes sistēma, kuras izpildvaras centrs ir atdalīts no tautas). Situāciju nosaka politiķi. Demokrātijas pamatprincipa - vara pieder tautai- pretrunīgums ES liek skeptiķiem paredzēt savienības drīzu sabrukšanu vai reorganizāciju.