Vēlēšanu gaidās

8. Saeimas vēlēšanas solās būt īpaši intriģējošas, jo virzību uz Eiropas Savienību un NATO vai nokļūšanu Krievijas ietekmes zonā lielā mērā noteiks jaunā parlamenta sastāvs. Vidusceļa nav.

Tieši vēlēšanās var redzēt, ka Latvija ir diezgan izteikta divkopienu valsts, kur prāva iedzīvotāju daļa raugās Maskavas virzienā. Sašķeltas latviešu vēlētāju intereses veicina Jurkāna - Rubika bitenieku panākumus. Savukārt joprojām nesakārtotā ikdienas dzīve ar visām tai piemītošajām negācijām sekmē Repšes Jaunā laika popularitāti. Cilvēkiem ir dabiska tieksme pēc harismātiskas personas, kas atnāks un visu sakārtos.

To var saprast, jo valstij būtu jānodrošina iedzīvotāju sociālā aizsardzība, jāsekmē jaunu darba vietu radīšana, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Līdz šim tas ir ticis pakļauts tukšai retorikai, tomēr varas koalīcijai ir stabils vēlētāju pulks, tāpēc Latvijas ceļš, Tautas partija, "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Saeimā iekļūs. 5% barjeru pilnīgi reāli var pārkāpt zemnieki kopā ar zaļajiem. Bijušais saldenieks Augusts Brigmanis ar saviem domubiedriem laucinieku problēmas pārzina ne tikai teorijas līmenī.

Neapšaubāmi vājākas kļuvušas abas sociāldemokrātu partijas. Bojāra - tēva - sēdēšana uz diviem krēsliem noveda pie šķelšanās līdz tam ietekmīga politiska spēka rindās. Vismaz latviešu vēlētāju vidū popularitāti neveicina LSDSP izdarības Rīgas domē un Ādamsona odiozā personība Saeimā.

Vērtējot kopumā, jāsaka, ka koalīcijas izveidošana ar kreisajām partijām Saeimā ir praktiski neiespējama. Ja fantastisku kombināciju rezultātā tāda taptu, tā nebūtu dzīvotspējīga. Mūs gaidītu kārtējā politiskā krīze.

Vēlētājiem gan jāatceras, ka nav jēgas balsot par dažādām sīkpartijām un apvienībām, kurām nav izredžu iekļūt Saeimā. Zemē nomestas balsis labumu nedos nevienam.