Septembrī - ne uz darbu, ne uz skolu...

Ne visiem, kas šovasar lolojuši cerības doties studēt vai mācīties citās mācību iestādēs, ir paveicies, un daudziem jauniešiem septembris nav ar skolas zvanu ieskandināts.

"Šomēnes Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē stājušies aptuveni 20 jauniešu, kas beiguši kādas mācību iestādes, parasti - vidusskolu, un dažādu iemeslu dēļ mācības neturpina," stāsta Nodarbinātības valsts dienesta Saldus centra vadītāja Diāna Zariņa. "Gribas atgādināt viņiem, ka mūsu iestāde ne tikai sniedz informāciju par brīvām darba vietām, bet arī piedāvā dažādus apmācību kursus profesijas iegūšanai." Valsts piešķir stipendiju un apmaksā kursus, bet ne kopmītni, kur dzīvot mācību laikā, ne arī ceļa izdevumus. Šo naudu jācenšas atlicināt katram pašam.

Arī jaunie speciālisti pēc arodskolu, tehnikumu un citu profesionālo mācību iestāžu beigšanas darbu visbiežāk meklē tikai rudenī, pēc vasaras atpūtas. Diemžēl nereti viļas, jo darba devēji priekšroku dod pieredzējušiem darbiniekiem. Lai atvieglotu jauno speciālistu ienākšanu darba tirgū, valsts piedāvā uzņēmumiem veidot subsidētās prakses vietas. Tas nozīmē - uzņēmums pieņem darbā jaunieti ar profesionālu izglītību, bet bez darba pieredzes (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), bet valsts sešus mēnešus maksā viņam algu (minimālo darba algu, taču parasti arī darba devējs piemaksā šim savam darbiniekam) un arī piemaksu par darbu prakses vadītājam. Pēc tam praktikants saņem no darbavietas rekomendāciju un meklē darbu citur vai arī turpina strādāt šajā uzņēmumā.

NVD Saldus centrs aptaujājis darba devējus par iespējām izveidot subsidētās prakses vietas, un atsaucība ir samērā liela. Tūlīt ir iespēja piedāvāt prakses vietu diplomētam, bet nepieredzējušam elektriķim, taču ir iespēja strādāt arī citās specialitātēs, piemēram, virpotājiem, metinātājiem, šuvējām, pavāriem, kokapstrādes speciālistiem... Nodarbinātības dienestā var griezties arī jebkuru citu specialitāti apguvušie, un viņiem centīsies sameklēt darbu vai prakses vietu.

"Mācīšanās neklātienē vai vakarskolā nav šķērslis bezdarbnieka statusa iegūšanai," uzsver D. Zariņa, piebilstot, ka aizvien lielāku nozīmi darba devēju acīs iegūst izglītības dokuments. "Diemžēl Nodarbinātības dienesta uzskaitē ir jaunieši, kuriem nav pat sākumskolas izglītības. Viņi par to kaunas, izvairās rakstīt iesniegumus, viņiem ir grūti izlasīt un uztvert centrā izvietoto informāciju darba meklētājiem un bezdarbniekiem. Kā turpmākajā dzīvē viņi spēs sev nopelnīt iztiku? Manuprāt, te ļoti vainojami vecāki, kuri nav padomājuši - kas notiks, kad viņi vairs nespēs apgādāt savus bērnus, un arī pašvaldības, kurām nav interesējis, kāpēc bērni nav apmeklējuši skolu. Sācies jauns mācību gads - varbūt būtu jāpievērš lielāka uzmanība, lai bērni, jaunieši apmeklē skolu un iegūst vismaz pamatizglītību?"