Aiz skaistiem vārdiem - tukšums

Aizvadītajā vasarā sakoptāko pagastu konkursa komisiju kādā pagastā aizveda pie skaista un no nezālēm tīra labības lauka, taču gar tā malām un līdzās esošajā grāvmalē zāle auga griezdamās. Pieraduši, ka tiek rādītas pat pedantiski appļautas laukmales, komisijas locekļi brīnījās - kāpēc tā? Un dzirdēja skaidrojumu - lauka saimnieks principā nepļaujot zāli lauku malās un grāvjos, lai sējumu ķīmiskās apstrādes laikā visai tajā mītošajai dzīvajai radībai būtu, kur patverties.

Var jau skaisti runāt, ka daba jāsaudzē, šausmināties, kā arvien vairāk attīstītās tehnoloģijas un ķimizācija to neglābjami posta. Bet, ja nekas netiek darīts, lai tā nebūtu, skaistās runas tā arī paliek tikai tukši vārdi. Zemniekam bija iespēja, un viņš to izmantoja, lai parādītu - var arī citādi. Kaut ar to varbūt arī kaut ko zaudēja - punktus konkursā, vērotāju sapratni.

Nu jau nedēļu ģimenē esam pieņēmuši divus mazus bomzīšus - kaķabērnus, kuri pie mums pārsaluši, nopuņķojušies un izbadējušies nonāca no ielas. Daudzi man neizpratnē teikuši - ārprāts, kam tev divi kaķi, būs tikai liekas klapatas! Saldū dzīvo kāda kundze, kam nav vienaldzīgs cilvēku pamesto dzīvnieku drūmais liktenis. Viendien viņa man piezvanīja pavisam izmisusi un lūdza - uzrakstiet, ka divi gandrīz līdz nāvei pārsaluši kaķēni meklē saimniekus. Tā kā arī man ir žēl pamesto dzīvnieku, būtu pavisam vienkārši uzrakstīt līdzjūtības pilnu rakstiņu un aicināt citus - esiet žēlsirdīgi, palīdziet!

Kad jau gatavojos rakstīt, sapratu - arī man pašai ir iespēja viņus paņemt pie sevis, reāli izrādīt savu dzīvniekmīlestību un izglābt divas nevarīgas dzīvības, nevis tikai skaistiem vārdiem aicināt to darīt citiem. Jā, varbūt esmu ar to arī kaut ko zaudējusi, jo nu būs vairāk uztraukuma, rūpju, arī izdevumu, taču ieguvums noteikti ir daudz lielāks.

Pēdējos pāris mēnešus mums visiem nācies dzirdēt tik daudz skaistu un aizkustinošu vārdu, cik citā reizē nedzirdētu pat vesela gada laikā. Par cilvēkmīlestību un valsts mīlestību, par sapratni, iejūtību, palīdzību, līdzcietību utt. Ne vienam vien šo skaisto vārdu teicējam bijusi arī iespēja kaut ko reālu lietas labā izdarīt. Diemžēl, daudzi šo iespēju nav izmantojuši. Varbūt nav spējuši izšķirties, vai skaisto vārdu piepildījuma dēļ būtu gatavi arī kaut ko zaudēt - naudu, ietekmi, izdevīgus amatus, vajadzīgus cilvēkus. Kaut nu šodien mums katram pietiktu gudrības saskatīt, kuri no skaistajiem vārdiem un solījumiem jau pēc dažām nedēļām nepazudīs nebūtībā.