Uz redakciju nāk lasītājs

Septembrī uz redakciju bija atnākuši vai vēstules mums rakstījuši vairāki lasītāji, lai paustu savu sašutumu, rūgtumu vai neizpratni par dažādiem notikumiem.

Ceļš vienās bedrēs

Kāds saldenieks, braucot pa Gaiķu ceļu, kas bijis vienās redelēs, pazaudējis automašīnas pagrieziena rādītāja stiklu. Tas viņam sagādājis lielas neērtības, jo nozaudēta detaļa nav uzreiz nopērkama, tā jāpasūta.

"Ceļš nogreiderēts līdz pēdējam. Lai ved granti un taisa, jo braukt pa tādu nevar! Visu laiku tikai dzirdam aizbildinājumus - nav naudas. Taču no manis nodokļus maksāt gan prasa, kaut man arī varbūt nav naudas. Tās nav manas problēmas, kur ņemt naudu ceļa sakārtošanai," viņš dusmīgi sacīja.

Viens otru nesaprata

Sašutis par zivju aizsardzības inspektoru rīcību bija kāds cits saldenieks. Viņš kopā ar meitas ģimeni, kas dzīvo Vācijā un ciemojās pie vecākiem, vizinājies ar laivu Cieceres ezerā, lai parādītu ciemiņiem, īpaši znotam - vācietim - skaisto Latvijas dabu. Kad izbraukuši krastā, pēkšņi viņus gluži kā noziedzniekus no visām pusēm ielencis zivju inspektors ar palīgiem.

"Man prasa - kur zivis? Izmeklējās pa laivu, vai tik nav palikušas kādas zvīņas. Visus trīs pazinu, katru dienu sasveicināmies, bet tovakar viņi pie manis pienāca kā pie svešinieka - klusēdami, pat roku nepadeva. Neko neatraduši, aizgāja. Ne ko paskaidroja, ne atvainojās. Visu atpūtu mums izbojāja. Nezinu, ko znots tagad domās pat Latviju," sacīja saldenieks.

Zivju inspektors stāstīja pavisam pretējo. Viņš minēto saldenieku ļoti labi pazīstot. Dīvaini drīzāk bijis tas, ka, ieraugot inspektora laivu, viņš uzkrītoši ātri braucis krastā. Taču par viņu neesot bijušas nekādas aizdomas. Inspektors šajā vietā atradies, jo bijusi informācija, ka šeit kāds nelikumīgi zvejo. "Izbraucām krastā, kādas 5 minūtes parunājāmies tāpat vien, un aizbraucām. Viņa laivā neko nepārbaudījām," sacīja zivju inspektors.

Ātrie neatbrauca

Sašutusi par ātrās palīdzības rīcību bija kāda saldeniece, kuras mammai iedzēlis irsis. "Mamma zvanīja uz ātro palīdzību, teica, ka ir sirds slimniece un alerģiska, un vaicāja, ko lai dara. Viņai atbildēja, lai iedzer korvalolu un suprastīnu, pat nepainteresējoties, vai tādas zāles mājās ir. Teica - ja sāk pampt un smakt, lai zvana vēlreiz. Mamma dzīvo viena, arī kaimiņu tuvumā nav. Kā lai viņa tiek līdz telefonam, ja paliek pavisam slikti? Mamma zvanīja man, es aptiekā sameklēju nepieciešamās zāles. Nesaprotu, kādos gadījumos tad ātrā palīdzība pie cilvēkiem brauc?" vaicāja sieviete.

Ar sūdzību tika iepazīstināts SIA "Saldus medicīnas centrs" rīkotājdirektors Agris Skujevskis. Viņš pastāstīja, ka noklausījies gan ātrās palīdzības darbinieku paskaidrojumu, gan uzklausījis slimnīcas vecāko māsu, kura bijusi uzņemšanas nodaļā tieši tajā brīdī, kad sieviete zvanījusi. A. Skujevskis uzskata, ka ātrā palīdzība šajā gadījumā nav vainīga. Sieviete tikai esot vaicājusi padomu, ko darīt, ja iekodis irsis. Nav teikusi, ka viņai ir alerģija un slima sirds. "Nekādā gadījumā negrasos aizstāvēt savus darbiniekus, ja viņi kaut ko nebūs izdarījuši vai strādās pavirši. Taču negrasos arī sodīt viņus tad, ja viņi neko nepareizu nav darījuši," teica A. Skujevskis un aicināja iedzīvotājus nekavējoties ziņot viņam, ja ar mediķiem radies konflikts vai nesaprašanās.