2001. gada 48. nedēļa

Būtu vajadzējis aizbraukt, bet neaizbraucu uz Viktora Veismaņa fotoizstādes atklāšanu Rīgā. Viktors ir viens no tiem nedaudzajiem, kas deg par savu mākslu. Un - viens no tiem (arī nedaudzajiem), kas Saldus vārdu aiznesis ne vien līdz Rīgai, bet arī tālāk - pāri jūrai.

***

Liepājai, Kuldīgai, Talsiem, Dobelei, Cēsīm, Madonai un vēl citām pilsētām, kas jau izdevušas savu autoru dzejas kopkrājumus, šoruden piebiedrojusies Vērgale. Bet lai ņemam vērā: Vērgale nav ne pilsēta, ne rajons, ne novads. Vērgale ir tikai pagasts. Pagasts ar saviem dzejniekiem! Vai tas nozīmētu, ka sācies jauns tautas dzejas laikmets? (Dažas vērgalnieces un daža vērgalnieka vārsmas itin jaukas.)

Grāmatai "Sirdsdomas" (tāds ir kopkrājuma nosaukums) pavisam 120 lpp. Ar pagasta pašvaldības atbalstu to izdevis apgāds "Harro von Hirschheydt".

***

- Vai tu tici, ka Pērkons vienā un tai pašā vietā var iespert divi reizes pēc kārtas? - tā viendien kaimiņš man vaicā.

- Ne tikai ticu, bet skaidri zinu, ka var. Mans tēvs ceļa malā iestādīja divus kļaviņus, un Pērkonam tas viens laikam nepatika. Vienu Pērkons atstāja mierā, bet otrā iespēra divi vasaras no vietas.

- Vadzi, tad jau tiem Terehovas muitniekiem un robežsargiem būs taisnība, ka Pērkons viņu aparātus saspārdījis divi reizes.

- Jā, jā, - es apstiprināju, - un spērienu sērija, jādomā, vēl turpināsies. Nebūtu brīnums, ja vienu spērienu dabūtu Dāboliņš, bet otru Sončiks.

***

28. novembra raidījumā "Kas notiek Latvijā" Jānis Domburs bija varen nervozs. Nu, tā gribēja visiem uzspiest savu domu, ka ne izturēt. Neviens no raidījuma runātājiem nedabūja līdz galam izpaust savu viedokli, visus Domburs pārtrauca.

Bet - lai nu kā, teicami, ka uzmanība beidzot pievērsta medicīnai, veselības jautājumiem. Jo var gadīties, ka Eiropas savienībā mūs grib, bet vairs nevar uzņemt, jo visi būsim vai nu pagalam slimi, vai miruši. Un arī NATO. Ko tas NATO aizstāvēs, ja mūsu zemītē vairs nebūs neviena kustēties spējīga cilvēciņa?

Pirmā prioritāte, kungi, kopš senču laikiem ir bijusi un paliek veselība, un tikai pēc tam jūsu iekārotās organizācijas.

***

Mūsu premjerministrs ierosinājis tautas nobalsošanu par iestāšanos Eiropas Savienībā rīkot visās Baltijas valstīs vienā dienā - 2003. gada 23. augustā. Zīmīgs datums - nebūs grūti atcerēties.

Bet kādēļ tieši 23. augustā? Vai tad premjers iestāšanos Eiropas Savienībā uzskata par kaut ko līdzīgu Molotova - Ribentropa paktam?

***

Gandrīz pussimteni nebiju ne lasījis, ne redzējis "Uz jauno krastu". Nu to parādīja televīzija. Cik atceros, tad jau pats romāns piederēja pie Viļa Lāča vājākajiem. Scenāristi, šķiet, to sabojājuši vēl vairāk. Neveikli tendenciozs vēstures "traktējums". Primitīvi sižeta sarežģījumi un risinājumi. Filmas demonstrēšanu zināmā mērā attaisno mūsu vēlēšanās redzēt labus latviešu aktierus, bet diemžēl ne jau viņu labākajās filmās. Lielākā daļa no tiem, kas piedalījušies filmā, jau zem velēnām, pārējie - veci. Bet ir jau interesanti paskatīties, cik jauni viņi bijuši pirms 40, 50 gadiem.

***

1. decembrī iznāca mūsu laikraksta 6000. numurs. Varena jubileja. Arī man. Jo esmu rajona avīzes cilvēks kopš tās pirmās dienas - 1963. gada 2. februāra. Gandrīz 40 gados man šai avīzē iespiests vismaz pusotrs tūkstotis rakstu un rakstiņu. Dažādos žanros, ar dažādiem parakstiem. Lielākā daļa "Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos" apkopoto materiālu pirmoreiz parādījušies rajona laikrakstā. Sākot ar Kārli Skruzi, esmu rakstījis "apakš" visiem redaktoriem, kopā ar nezincik avīzes žurnālistiem, un no katra ko labu esmu mantojis. Arī tos gadus, kad mīļotā partija mani labprātāk redzēja ejam nekā nākam, avīzē biju ieredzēts autors. Saldus avīzē pagājusi liela daļa mana mūža - visas darbdienas "saspiežot" kopā, vismaz kādi cetri, pieci gadi… neticami? Jā, bet fakts!