Rudenīgas noskaņas

Laika prognozes nemelo - ir nomākusies diena, brīžiem līst ka plīkšķ. Loga rūtis sasvītro lietus lāses. Cilvēki sarāvušies steidzas ātrāk nokļūt galā.

Aši uzģērbju virsjaku un eju. Zem sava rūtainā lietussarga jūtos pasargāta, bet ne no rudens. Tas taču katram tagad gulstas zem kājām! Pakš! - nokrīt ozolzīle aiz muguras. Kā būtu, ja trāpītu? Ej nu dusmojies uz tādu...

Kastaņbērni arī zemē. Smēja pretī no koka, kamēr atdauzīja savus pakaušus. Te tev nu bija! Dažs gan arī tagad nav izripojis no biezās čaulas. Divus brūnos oļus ielieku kabatā - ir tik labi tos nejauši uztaustīt un pavirpināt pirkstos.

Ābeles nedaudz skumst. Tās savu ražu sakārtojušas apkārt, bet nevienam tā nav vajadzīga. Dārzos - dzelteni, iesārti, zaļi ābolu riņķi. Pamazām sāk brūnēt, piebirst ar lapām - ābeles sedz savus augļus. Citugad šī dāsnuma tā ilgosimies... Re, neliels ābolēns izripojis caur žogu uz ielas tieši pretī. Paceļu un iemetu somā - uzcienāšu vienu mīļu cilvēkbērnu.

Ja lietus nemitēsies, upīte atkal pārplūdīs. Vismazāk par to bēdā pīles, irdamās cauri ūdenī sabirušajiem kļavu deguniem. Vai viņas jūt rudeni?

Birst lapas. Mazās bērzu lapiņas nespēj turēties pretī nekam, ūdens straumes tās nes gar trotuāra malām. Lielas kļavu lapas delnās tver lāses. Un lietus kā akvarelists tajās pludina krāsas - dzelteno un zaļo. Oranžās vairs nemana, varbūt tāpēc, ka saules nav. Paceļu vienu brūni sarkanu, nomazgāju notekā un paņemu līdzi.

Ielas piebirušas ne tikai lapām. Pa tām vējš dzenā netveramas noskaņas. Reizēm šķiet, ka samanāms aizgājušais, bet tad atkal deniņos iesitas sajūsma. Tā kā nedaudz skumju, varbūt pretim vējo ilgas? Un smaržas, noteikti ir rudens smaržas. Tās iztēlē kļūst dzīvas un pavada visu laiku, lai kurp mēs ietu.

Zinu, rudens ir ne tikai krāsu un ražas laiks. Rudenī ir arī drēgni un vientuļi vakari, kuros īsti nevar saprast, ko pasākt. Ir vējš aiz loga, un aukstums lien kaulos. Rudenī lietus bieži sajaucas ar asarām. Bet - kāds gan būtu mūsu gads bez rudens? Kuplajā rožu krūmā vairs nav ziedu, bet tas atgādina: vasarā tie bija, balti smaržīgi, un tu nevarēji paiet garām. Ja nebūtu rudens, vai es ilgotos pēc baltu ziedu smaržas?

Pretī nāk sirms pāris. Lietus aizvien vēl līņā, bet lietussargu pretimnācēji nav atvēruši. Viņi sadevušies rokās - tik cieši kā bērnībā; kā pavasarī, kad sirds pukst starp plaukstām.