Jaunie laiki, vecie laiki
"RIMI" atklāšana iezīmē jaunu vaibstu pilsētas sejā - tādu kā kosmopolītisma rievu. Mazpilsētā ienāk viens no pasaules lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem ar savu piedāvājumu un vilinājumu, ar gadu desmitiem ilgu pieredzi piesaistīt pircēju un veidot PR - sabiedriskās attiecības. Cik mēs esam gatavi tam? Vai zinātniski izstrādātā bonusu sistēma - "maksā par diviem, saņem trīs", "nopirksi to, saņemsi arī šito" - nemainīs mūsu vērtību sistēmu, un dāvana nekļūs par primāro?
Žurnāla "Kapitāls" šīmēneša numurā intervētā izdevēja Santa Anča piemin deformētās pārdošanas tradīcijas Itālijā - tur neviens vairs nepērk, piemēram, žurnālu, ja tam līdzi nenāk kāda dāvaniņa, un tās kļūst aizvien iespaidīgākas, lai iekārdinātu pircēju. "…cilvēks ieiet veikalā, nopērk žurnālus, plēš vaļā, neskatās, kas tur rakstīts, bet apģērbjas no galvas līdz kājām un žurnālus nomet. Viņš tos pircis tikai dāvanu dēļ," viņa stāsta.
Savukārt aizvakar "RIMI" kāda pircēja bija apvainojusies līdz asarām - gaidījusi veikala atklāšanu jau no agra rīta, iepirkusies, bet dāvanu - smalkmaizīti - neesot dabūjusi (varbūt nepievērsa uzmanību bagātīgi klātajiem galdiem aiz kasēm? "Bulciņu" patiesi izskatījās ļoti daudz.). Cita prasīja sūdzību grāmatu, jo kārotā krekliņa vietā viņai piedāvāja krūzīti… "Uzķērušās" uz elementāra tirdzniecības trika - bonusa -, viņas vairs nespēja priecāties ne par mūziku, ne krāšņajām vitrīnām, ne izjust svētku noskaņojumu, par ko veikalnieki bija patiešām gādājuši. Bet galu galā - uz veikalu nāk iepirkties, un par savu naudu saņem adekvātu preci (daudzas pat - ar cenu atlaidēm). Dāvana nav parāds, kas pienākas.
Iespējams, ka "pasaules elpas" līdzšinējais trūkums tikai nedaudz aizkavējis vērtību kritēriju maiņu mazpilsētā. "RIMI Latvia" supermārketu tīkla direktors, vērojot cilvēku burzmu pie veikala, sacīja - arī Rīgā jaunu veikalu atklāšana notiekot tikpat vētraini, jo… cilvēki pieraduši, ka būs dāvanas. Kaut kas par velti, kaut kāds mazs nieks, kura dēļ tiek tērēts laiks un pat gandēta veselība (nu, nejauki vakar pūta austrenis!).
"Jauno laiku" tirdzniecības kultūrā pašsaprotami, ka pircējs var aiznest pirkumu grozu līdz mašīnai un to tur iztukšot. Pie mums tas acīmredzami nav ierasts, jo, kad kāds "RIMI" pircējs atvainodamies stiepa caur durvīm pilnumpilnu grozu un skaidroja - tūlīt nesīšu to atpakaļ, gandrīz katrs no sargiem, kas stāvēja ap durvīm, uzskatīja par savu pienākumu viņam pateikt kādu dzēlību. Nosmirdēja pēc veciem laikiem - pavisam veciem.
Citi raksti sadaļā: Viedokļi
- Kā notvert bēgli? 08.05.2026
- Kāda ir tava māmiņa? 08.05.2026
- Pēctecība 08.05.2026
- Zemniece pametīs partiju 05.05.2026
- Skolas salidojums 24.04.2026
- Kaulu lauzējs 17.04.2026
- Bez motora 10.04.2026
- Kāds ir Jūsu viedoklis par telefonu aizliegumu pamatskolā? 07.04.2026
- Karstais telefons 07.04.2026
- Tā man šķiet… 27.03.2026
- Smejies vesels! 20.03.2026
- Ne aizliegta, ne atļauta 17.03.2026
- Rindā ar Streiču 13.03.2026
- Tikai beigtu zirgu nevar pagriezt atpakaļ.... 13.03.2026
- Diplomātija izdabā stiprākajam 10.03.2026
- Druvas radio apciemo krustvecākus 10.03.2026
- Karš Tuvajos Austrumos satricina ekonomiku 10.03.2026
- Saturs svarīgāks 06.03.2026
- Tīrs vai netīrs? 27.02.2026
- Vai balāde Eiropai patiks? 27.02.2026
- Tikai astoņpadsmitais? 20.02.2026
- Divi fakti sajukuši vienā 17.02.2026
- Miers vai samiernieciskums 13.02.2026
- Vai skatīsieties olimpiskās spēles? 06.02.2026
- Vectēva blociņš 06.02.2026
- Nogaida, ko teiks Maestro 03.02.2026
- Būsim Sūnu ciema filiāle? 30.01.2026
- Parasta ziema 30.01.2026
- Pašu pieredzēts vēstures pagrieziens 30.01.2026
- Sūra vēstule Latvijai 30.01.2026