Tā nebija prieka diena

7. novembrī paiet 85 gadi kopš pusaizmirstā boļševiku apvērsuma Krievijā. Tas ietekmēja pasaules attīstību vairāk nekā 70 gadu garumā.

Ļeņina un viņa līdzgaitnieku idejas bija balstītas uz totāla terorisma bāzes, kura saknes meklējamas K. Marksa sludinātajos postulātos, 19. gs. otrās puses narodņiku, anarhistu un tamlīdzīgu organizāciju idejās un rīcībā. Krievijas impērija, kas radīja tādas organizācijas, ir netieši līdzvainīga šajās sekās. Tās arī šodien redzamas visā Kaukāza reģionā.

Cars Aleksandrs II toreizējās sistēmas ietvaros bija visai progresīvs cilvēks, bet relatīvs sabiedriskais miers nebija izdevīgs teroristiem, kuri caru nogalināja. Krievijas galma intrigas un greizā politika vēlāk noveda pie vairākiem kariem, 1905. gada nemieriem un ekstrēmās boļševiku partijas rašanās. Tā, izmantojot Krievijas valsts institūciju vājumu, 1917. gada 25. oktobrī (7. novembrī pēc jaunā stila) sagrāba varu.

Atšķirībā no Rietumeiropas, kas pēc II pasaules kara nāca pie prāta, Krievijai nerēķināšanās ar cilvēku dzīvībām raksturīga ne tikai pēdējos 85 gados. Kari un vardarbība ir lielā kaimiņa pastāvīgs lāsts. Žēl, ka lielajās dzirnās, kuras maļ lēni, bet labi, tika ierauti arī latvieši. Diemžēl Maskavas agresīvo ideologu pārmetumi Latvijai par to, ka mūsu tautieši nav bijuši ne par matu labāki par Krievijas komunistiem, ir visai pamatoti. Tomēr agresija pret iedzīvotājiem un politiskajiem pretiniekiem nav nacionāla pazīme. To rada vēsturiski, sociāli politiski, ekonomiski un reliģiski faktori. Tas lieliski redzams šodienas nemierīgajā pasaulē.

Latvijas valsts politiskie pretinieki, kuru arī pie mums nav mazums, uzsver, ka tēvocis Ļeņins esot dāvājis Latvijai brīvību, taču aizmirst pateikt visu patiesību. 1920. gada 11. augusta līgums bija politiskās konjunktūras diktēta fikcija un tā mirkļa boļševiku vājums. Tālākā boļševiku rīcība ir zināma.

Impēriskās politikas sekas joprojām smagi ietekmē Maskavas politiku. Nav zuduši valsts potenciālās sairšanas draudi, tādēļ pastāvīgi tiek piekopta spēka taktika.

Taču mēs nedrīkstam vēlēt ļaunu Krievijai. Tikai diez vai jurkānieši būs tie, kas uzlabos Latvijas un Krievijas attiecības. Jebkura krīze Krievijā kā bumerangs nāk arī pār Latviju. Jānovēl, lai tādas kataklizmas, kuras tika sauktas par Lielā Oktobra sociālistisko revolūciju, nekad neatkārtotos. Pārāk bargu cenu par to samaksājusi pasaule.