Mēs tevi negribam, bet draudzēsimies!

Sabiedrības integrācijai Latvijā, dažādiem projektiem un programmām tiek tērēta nauda, veikti pētījumi un aptaujas, veidotas koncepcijas. Tajā pašā laikā - vēl pirms neilga laika, kad Rīgas dome uzaicināja Maskavas mēru Juriju Lužkovu viesoties Rīgā, tika spriedelēts - dot vai nedot viņam iebraukšanas vīzu mūsu valstī. Vārdos esam par sabiedrības integrāciju Latvijā, labu kaimiņvalstu attiecību veidošanu, darbos - raucam degunu un meklējam dažādus ieganstus, kā norobežoties no viņiem.

8. Saeimas vēlēšanas un ikdiena Latvijā liecina, ka pie mums joprojām ir divkopienu valsts. Savrupas cilvēku grupas, neuzticēšanās, savstarpēja kašķēšanās presē un starp latviski un krieviski runājošo sabiedrību. Arī partijām, kas nosacīti pārstāv šo sabiedrību.

Gan pirms vēlēšanām, gan, veidojot jauno valdību, visas pārējās partijas uzsvēra - norobežojamies no apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", ar jebkuru varētu vienoties, tikai ne ar viņiem! Nereti pat jābrīnās - kāpēc, jo partiju programmas liecina, ka vienai otrai latviešu intereses aizstāvošajai partijai ir daudz kopēja ar PCTVL. Šī apvienība vēlēšanās ieguva lielu vēlētāju atbalstu, kas, savukārt, arī ir pārdomu vērts fakts. Jo partija ar latviešu nacionālu ideoloģiju TB/LNNK līdz ar nagiem iekļuva Saeimā. Par ko tas liecina? Ka vēlētājiem (un diez vai tikai krievvalodīgajiem) ir vienaldzīga Latvijas nākotne, vai arī par uzticības zaudēšanu latviskajām partijām? Un - kāpēc?

Presē daudz nievājošu vārdu veltīts Rīgas domei, kur koalīcijā strādā LSDSP un PCTVL deputāti. Viņi, lūk, skatoties tikai uz Austrumiem! Vai Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītei Rīgā ir pozitīvas vai negatīvas sekas? Vai ir kas nosodāms, ka Rīgā ar Maskavas investīcijām uz bijušā Dzelzceļnieku kultūras nama bāzes tiek celts kultūras un darījumu centrs? Tas kavēs, vai arī - gluži otrādi - veicinās sabiedrības integrāciju Latvijā? Preses konferencē Maskavas mērs izteica priekšlikumu investēt līdzekļus, lai "Lido" īpašnieks Ķirsona kungs Maskavā varētu uzcelt sava ēdināšanas kompleksa filiāli. Viņš slavēja "Lido" virtuvi, kas pārspējot jebkuru Makdonalda ēstuvi. Lužkovs puspajokam, pusnopietni teica, ka atklāšanas svinībās varētu tikties Latvijas un Krievijas prezidenti, tādējādi veicinot ne vien ekonomiskā, bet arī politiskā klimata stabilizēšanos.

Vai tieši šāds ceļš nav vienīgais pareizais savstarpējo attiecību uzlabošanā? Jau dzirdu izskanam bažas par Maskavas rokas sniegšanos Latvijā. Nebūsim naivi - atklāti un lietišķi kontakti ir daudz labāki par mafiozo struktūru sadarbību, kas taču pastāv un, kā šķiet, tīri sekmīgi veido kontaktus un dala ietekmes sfēras.

Rīgas domes veicinātā sadarbība rada daudz lielākas sabiedrības integrācijas iespējas nekā n-tās programmas un projekti. Arī Latvijas un Krievijas attiecību ledus kausēšanā. Jo ar vārdiem par integrēšanu, vai arī - krievvalodīgo okupantu šķūrēšanu ārā no Latvijas, rezultāti nav panākti. Šādai situācijai jo īpaši nav nākotnes kārotajā Eiropas Savienībā.

Man tā ļoti atgādina skolasbērnu savstarpēju attiecību kārtošanu, kad vienā dienā pusaudzis otram saka "draudzēsimies", bet nākamajā jau spītīgi griež muguru, meklē dažādas vainas, atceras vakardienas pāridarījumus, aprunā. Un pēc tam brīnās, ka "draugs" vīsta dūres un patiešām kļūst agresīvs.

Ar varu bijušos nedraugus nesadraudzēt, taču - arī mieru nepanākt. Viens vārds, otrs, viena pazemojoša situācija - otra. Un abas puses domā tikai un vienīgi, kā "iegriezt" otram un labāk pārmācīt. Sākas viss no gala.