Nedrīkst vērtēt vienpusīgi

Kāds diemžēl anonīms zaņenieks redakcijai uzrakstījis atklātu vēstuli mūsu vēstures pētniekiem Aldim Belsonam un Ivaram Andersonam.

Vēstulē tiek salīdzināts, kā dzīvots kādreiz un kā tagad - atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā. "Pēckara gados tika radīts brīnums - televīzija. No drupām izaugušas karā sagrautās pilsētas Vidzemē un Latgalē. Uzbūvēts Akmens tilts pāri Daugavai. Uzskaitījumu varētu turpināt. Protams, tas viss prasīja lielus līdzekļus un uzņēmīgu darbu.

Kas tad izdarīts šajos 11 gados neatkarīgajā Latvijā? Sabūvēti daudzi veikali un lielveikali ar žilbinošām iekārtām un precēm, ir greznas degvielas uzpildes stacijas. Kā sēnes Latvijā radušies miljonāri, kuri dzīvo savrupmājās - pilīs. Sagrauta lauksaimniecība un rūpnieciskā ražošana. Vairumam cilvēku nav pieejama medicīniskā aprūpe un zāles. Apdraudēta augstākās izglītības iegūšana. Nav naudas, lai aizlāpītu bedrītes asfaltā utt. Kāpēc par šiem jautājumiem neraksta mūsu vēstures pētnieki? Kāpēc Belsons raksta, ka 7. novembris nav prieka diena? Protams, ka tā nebija priecīga diena miljonāriem, bet to apsveica un pusgadsimtu svinēja apspiestie un izverdzinātie Krievijas strādnieki. (..)

Es tā drīkstu rakstīt, jo pats esmu 1949. gadā represēts. Omskā ieguvu augstāko izglītību, un pēdējos gados mūsu ģimene tur dzīvoja nodrošinātāku dzīvi, nekā dzīvoju tagad 78 gadu vecumā Latvijā."

Vēstuli publicēšanai sagatavoja Valda Deruma