Nevienam nevajadzīgi

Manipulēt ar bļodām, spaiņiem un ķočiem zem pilošiem griestiem gadījies daudziem no mums. Taču ar likstu var samierināties, ja ir pārliecība - tā nevar atkārtoties jebkurā brīdī.

Broceniece Elmīra Buņiatova uz savu dzīvokli Skolas ielā 25 redakcijas darbinieku aicināja, izmisuma dzīta. Mazajā dzīvoklītī gaiss mikls kā pirtī, un pāri dzīvojamai istabai zem griestu paneļu šuves salikti visi iespējamie trauki, kuros pil ūdens. Starp 3. un 4. stāvu plīsusi kanalizācijas šahta, un ūdens sasniedzis arī 1. stāvu.

"Jau pirms mēneša bija šāda avārija. Atbrauca domes komunālā dienesta meistari, salaboja. Tagad atkal... Labi, ka biju mājās, paspēju salikt traukus, kur ūdenim tecēt. Taču žēl griestu - šogad taisīju remontu, krāju tapetēm, balsināšanai. Nupat kā beidzu līzinga maksājumus par sekciju - ja nu nākamreiz ūdens sabojā to?" saimnieces balsī iedrebas asara.

Skolas ielas 25. māja ir "problemātiska". Proti, tā ir a/s "Brocēni" īpašums, savulaik bijusi kombināta kopmītne, taču pēdējos gados te uzņēmuma strādnieki vairs tikpat kā nedzīvo. Nelielajos kopmītņu tipa dzīvoklīšos mitinās vientuļnieki vai ģimenes, kam nav iespējas pārcelties uz dzīvi labākos apstākļos. Gandrīz likumsakarīgi, ka ne visiem ir darbs un ka ne visi arī uzskata par nepieciešamu regulāri kārtot maksājumus par siltumu un komunālajiem pakalpojumiem.

"Māju apkalpo Brocēnu pašvaldības uzņēmumi, un novada dome sūta rēķinus akciju sabiedrībai," skaidro a/s "Brocēni" blakusiekārtu nodaļas vadītājs Gunārs Resnis. "Tā kā iedzīvotāju maksājumus kārto neregulāri, uzņēmumam šī māja ik gadu rada 11 - 15 tūkstošus latu zaudējumus. Skaidrs, ka nevaram vēl papildus investēt līdzekļus apjomīgos remontos šajā mājā, jo, pirmkārt, runa nav par mūsu darbinieku dzīvokļiem, otrkārt, liela daļa iedzīvotāju ir maksājumu parādnieki, kas turklāt saimnieko ļoti bezatbildīgi. Šovasar šai mājai tīrīja kanalizācijas šahtu - ko tik no tās neizvilka! Lupatas, kartupeļu mizas! Tagad šahta atkal ir sabojāta." Dabiski, ka arī pašvaldība neizrāda interesi šo namu pārņemt savā īpašumā, jo nekas cits, izņemot problēmas, no šī darījuma nav gaidāms.

"Arī es esmu parādniece," nenoliedz E. Buņiatova. "Nācās vienai pašai audzināt bērnu, un, kad viņš bija maziņš, 3 gadus iztikām no bērnu pabalstu vien. Vēlāk strādāju uz pusslodzi, arī tad nevarēju atļauties maksāt. Kopš 1999. gada, kad strādāju pilnu slodzi, no savas minimālās algas ik mēnesi līdztekus pastāvīgajiem maksājumiem par dažiem latiem samazinu parādu."

Šoreiz akciju sabiedrība "Brocēni" ir gatava vismaz nedaudz palīdzēt appludinātā dzīvokļa iemītniecei - piešķirs viņai materiālus griestu remontam. Tomēr skaidrs, ka ne viņa, ne arī viņas kaimiņi nav pasargāti no turpmākām avārijām un draudiem, ka var tikt sabojāta šo cilvēku iedzīve.