Atklāti par atklāto

Neizteikšos par 7. novembra atceri. Tas ir noiets etaps. Lai katrs svin tos svētkus, kuri sirdij tuvāki. Par to nedeportēs - demokrātija.

Kad Vidzemē un Latgalē bija novāktas kara radītās drupas, sākās gigantisku Vissavienības nozīmes rūpnīcu - monstru radīšana visā Latvijā. 50 okupācijas gados tika radīts pusmiljons darbavietu, uz kurām Latvijā nebija konkurences. Strādniekus, apsolot tūlītēju dzīvojamās platības nodrošināšanu, pēc iepriekš sagatavota plāna savervēja izmirstošās un nīkuļojošās Krievijas sādžās. Noliktavās sagūla milzums nekvalitatīvu preču, kurām nebija pircēju. Konkurences trūkums atsaucās uz kvalitāti. Nemitīga ražošanas kāpināšana nemazināja paša nepieciešamākā akūtu trūkumu. Ieviestā kvalitātes zīme kalpoja pircēju muļķošanai. Lietojot zaņenieka salīdzinājumu ar sēnēm ("SZ" 16. novembra numurā -Źred.), līdztekus ražošanas objektiem auga ne gluži pilis, bet 5 - 9 stāvu dzīvojamo namu mikrorajoni visapkārt Rīgai un rajonu centros. Latvijā dzīvotgribētāju pieplūdums kļuva par hronisku pārplūdi.

Bijušajam Omskas iedzīvotājam, šķiet, nav nācies pusi dienas pavadīt automobiļu rindā pie degvielas uzpildes stacijas, kad par talonu varēja iegādāties ikmēneša normu - 20 litrus degvielas. Varbūt pirms 11 gadiem nav bijis jāiepērkas mūsu mušu pilnajos sīkveikaliņos? Gods kam gods - tur nekad netrūka paša nepieciešamākā - etiķa, sāls, sērkociņu, dažu šķirņu pakaltušas maizes, grauzdētas labības kafijas un ieskābuša "Senču alus" ar nogulsnēm.

Par gaļas veikaliem radās pat anekdotes. Piedāvāja lopu tesmeņus, nieres, liellopu nagus, bet rumpji bija pazuduši. Jā, dzeramās sodas gremošanas uzlabošanai gan netrūka.

Lūk, tā, anonīmais zaņeniek! Kad bērniem tagad par tiem laikiem stāstām, viņi saka: "Nevar būt, ka tā bija!"

Iesaku jums meklēt domubiedrus starp PCTVL, kurus latviski runājošie, bet krieviski domājošie sauc par bitītēm. Tur jūs būsiet savējais. Bet jūsu pieminētajiem vēstures pētniekiem, kas, ceru, vēl rakstīs - paldies!