Ziepēs, uz sārtiem vai linčot nost?

Repšes valdības pieteiktais karš korupcijai un pirmie darbi - augsta ranga ierēdņu atstādināšana no amata, kamēr tiek pārbaudīti kompromitējoši vai vismaz neizpratni raisoši fakti par viņu darbību, - guvuši atbalstu sabiedrībā. Nodokļu maksātājiem, protams, ir svarīgi zināt, ka valsts pārvaldes realizētāji, kam viņi netiešā veidā - ar nodokļiem - maksā algu, darbojas valsts, nevis tikai paši savā un savu paziņu labā. Iepriecina, ka valdību šis aspekts interesē, ka tā reaģē uz informāciju, ko sniedz tiesībsargājošās institūcijas. Varbūt patiešām šoreiz izdosies izkļūt no bezcerības purva, atbrīvoties no skeptiskuma, ka Latvijā visu nosaka mantiskas intereses un draugu būšana un ka, piemēram, avīzēs gaismā celtie varasvīru šaubīgie darījumi tā arī paliks tikai lasāmvielas līmenī, kam neseko ne faktu pārbaude, ne reakcija no valsts puses - vai nu žurnālistiem (vai citiem, kas snieguši informāciju) ir taisnība un sodus saņem nelikumības veikušie, vai arī izskanējuši nepatiesi apvainojumi, par ko jāatbild neslavas cēlējiem.

Tikai... Būtu traģiski, ja no viena grāvja mēs iebrauktu otrā. Vieglprātīgi izteiktie spriedelējumi par ierēdņu atlaišanām, par "absolūtās patiesības paudējiem", pēc kuru - ziņojumiem? denunciācijām? - ierēdņus vienpersoniski varēs atlaist no darba Ministru prezidents, rada divējādu reakciju.

No vienas puses, tā ir necieņas izrādīšana pret to lielumlielo daļu valsts pārvaldē strādājošo, kuri savu darbu dara profesionāli un godprātīgi. Valdības provocētā nievājošā attieksme pret ierēdniecību viņu ikdienu var stipri vien apgrūtināt. Ne vienmēr valsts ierēdņa pieņemtie lēmumi, pildot valstī spēkā esošos likumus, ir tīkami klientiem. Kas notiks, ja vēlamo rezultātu nesasniegušie sāks apmelot, apvainot? Vai ikreiz sekos atstādināšana no amata uz nenoteiktu laiku vai varbūt atlaišana?

Pagājušās ceturtdienas LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" veiktajā interaktīvajā aptaujā skatītāju vairākums atbalstīja ierēdņu atlaišanu no amata ar Ministru prezidenta akceptu, neievērojot darba likumdošanā paredzēto kārtību. Ar kādu pārliecību par savu rītdienu strādās ierēdņi, kā plānos savas ģimenes uzturēšanu? Vai bankas dos viņiem kredītus, apzinoties, ka šie cilvēki jebkurā brīdī var palikt bez darba un iztikas līdzekļiem? Un - vai gudri, izglītoti cilvēki vispār gribēs strādāt valsts dienestā - šādos apstākļos?

No otras puses - ir skaidrs, ka Ministru prezidents nestāv ārpus likuma un pāri tam. Viņš nevarēs bezgalīgi ilgi tēlot līdaku karūsu dīķī. Nelikumīgi atlaistam ierēdnim ir tiesības griezties tiesā un panākt savu atjaunošanu amatā. Viņam ir tiesības prasīt gandarījumu par materiālajiem un morālajiem zaudējumiem, kas viņam radušies premjera patvaļīgās rīcības rezultātā. Līdz ar to, solot vieglu roku "izravēt" no valsts dienesta sliņķus, muļķus un pērkamās dvēseles, Repše riskē ar savu un "Jaunā laika" līdz šim ļoti labo reputāciju. Bez tam - kas notiks, ja mainīsies valdības un būs cits Ministru prezidents? Tas atkal šķiros ierēdņus - pēc saviem kritērijiem?

Nupat Latvija saņēmusi aicinājumu iestāties vienā no nozīmīgākajām pasaules valstu apvienībām - NATO. Tas nozīmē arī to, ka no mums gaida stabilu likumdošanu, cilvēktiesību un demokrātijas striktu ievērošanu. Bērnišķīgas spēlītes ar vienu sabiedrības daļu - ierēdniecību - liks pasaulei apšaubīt Latvijas briedumu. Ir jāmeklē citi, gudrāki un ilgtspējīgāki risinājumi, kā efektīvi pārvaldīt valsti.