Šodien, uz pagātni atskatoties

Padomju Savienība ar V. Uļjanova (Ļeņina) dekrētu tika dibināta 1922. gada 30. decembrī, bet beidza pastāvēt 1991. gada 8. decembrī, kad Baltkrievijā četru republiku vadītāji parakstīja līgumu par šīs savienības likvidēšanu.

Tas bija loģisks solis, jo no pašiem pirmsākumiem padomija tika radīta kā agresijas modelis, domāts pasaules iekarošanai. Krievijā ātri tika apspiesta jebkura brīvāka doma, gaišākos prātus izsūtīja jau 1922. gada novembrī.

Staļins ienīda Trocki, bet realizēja viņa idejas - brutālu kolektivizāciju, vergu darbu rūpnīcās. Uz to arī balstījās visa sistēma. Naftas bums L. Brežņeva valdīšanas laikā nespēja novērst totalitārās impērijas sabrukumu. Smaga nasta PSRS bija arī "brālīgā palīdzība" sociālisma nometnes valstīm.

Iedzīvotāju sociālais nodrošinājums vismaz daļēji bija labāks nekā pašlaik, taču arī tolaik nācās "dot ķepā", tā ka korupcija acīmredzot nāk līdzi no pagātnes. Tolaik apzagt valsti un savus līdzpilsoņus bija parasta lieta - viss taču piederēja tautai. Nav jābrīnās, ka daudzi tā domā vēl šobaltdien.

Pagātnes cienītājiem jāatgādina, ka tūkstošiem cilvēku tika nošauti tikai viņu tautības dēļ, pēc kapitulācijas, beidzoties Otrajam pasaules karam, okupanti Kurzemē veica dažādas zvērības. Sākās deportācijas...