Pamodināt bērnu sevī

"Tu taču vairs neesi bērns!" nereti sakām saviem pēcnācējiem, kad jūtam - emocijas plūst pārpārēm. "Uzvedies kā pieaudzis!" - ko ar šiem vārdiem mēģinām panākt? Aukstasinību? Savaldību? Spēju distancēti vērot notiekošo, slēpt savas izjūtas? It kā jūtu neslēpšana būtu kas apkaunojošs, it kā bērna "statuss" būtu pēc iespējas ātrāk pārdzīvojams periods. Un mazais, šādu attieksmi jūtot, mudīgi norauš asaru no vaiga un sastindzina spurdzienu. Viņš taču grib būt pieaudzis, tāds, kādu cilvēki, ko viņš mīl, vēlas viņu redzēt.

Bērns pasauli uztver ar jūtām, bez apdoma "filtra", kas analizē, konstatē un izsver. Viņš no sirds raud par nosalušu putniņu vai par skumju pasaku un netēlo, smiedamies par joku vai jautru dziesmiņu ar priecīgiem vārdiem. Viņš ir patiesi sajūsmināts, ieraugot svētku eglē iedegamies gaismiņas.

Pieaugušie ir svarīgi, solīdi un nosvērti. Bet - vai laimīgi brīdī, kad attopas - skaista glezna vairs nesajūsmina, sirsnīga dziesma neuzjundī sentimentu, bet skumja filma - garlaiko? Kad, Veidenbauma vārdiem runājot, "man gluži vienalga, vai bēdas, vai prieks". Tik ļoti esam centušies "nebūt bērni", ka esam zaudējuši ko cilvēkam tik ļoti svarīgu - spēju būt patiesi saviļņotam. Bērns, kas mūsos mīt, ir ierāvies dziļi un aizmidzis.

Pie sliekšņa jau Ziemassvētki. Bērns, kas pirms divtūkstoš gadiem dzima Betlēmē, nāca, lai uzrunātu mūsu dvēseli - lai cilvēki spētu ticēt, līdzi just, sajūsmināties. Bērns, kas kādreiz bijām mēs paši, to prata. Vai apzināmies, cik daudz esam zaudējuši, to "izaudzinot"?

Šis ir mūsu iespēju laiks. Nav svarīgi, kas bērnu mūsos pamodina, - vai sajūsmā iegavilējamies, mezdamies pagāniskā budēļu dancī ap degošu bluķi, vai ļaujam sirdij svinīgumā smelgt, klausoties dievvārdus izgreznotā baznīcā. Vai varbūt, sildoties draudzībā, mīlestībā, kas līdz ar apsveikuma kartiņu ieliekama aploksnē? Ja, ģimenes lokā svinot svētvakaru, raizes par pīrāga apdegušajiem galiem piekāpjas priekam par egles smaržu un mīļu cilvēku klātbūtni, ja pēkšņi gribas raudāt tikai par savu esību, - bērns ir pamodies.