2001. gada 49. nedēļa

Nesenā nelaime ar Saldus ģimnāzijas meitenēm (viena no viņām mirusi) liek domāt par autovadītāju ētiku vispār. Par sevi varu sacīt, ka gandrīz katru dienu gadās vērot vismaz vienu pārgalvīgu braucēju, kas steidzas (uz kurieni?) neatļautā ātrumā, nenieka neraizēdamies ne par citiem braucējiem, nedz gājējiem. Vai tiešām cilvēka dzīvībai šādu skrējēju acīs nav vairs nekādas vērtības? Par katru braucienu neatļautā ātrumā (arī tad, ja tas nav izraisījis avāriju vai negadījumu), tāpat par braukšanu alkohola vai narkotiku reibumā būtu jāatņem tiesības uz mūžu!

***

Saldū atvērts jauns lielveikals. Pircējos par to milzīga interese. Nešaubos, ka saldeniekiem tas tiešām būs ieguvums. Bažas tikai par vienu: kā tagad klāsies vietējo tirgotāju uzņēmumiem.

***

Neesmu pārāk māņticīgs, taču jūtos visai neomulīgi tais dienās, kad dzīvoklī plus 13 grādu…

***

Bija dzejnieks un grāmatnieks Uldis Auseklis no Rīgas. Laiki grūti, bet joprojām iznāk gan jaukais bērnu žurnāls "Kurmītis", gan "Garās pupas" grāmatas. Turu īkšķus, lai sekmējas Ausekļa žurnālu un grāmatu apgādam, jo tas dara svētīgu darbu.

***

Kuldīgā atkal dedzis "Vulkāns". Īsā laikā jau otrreiz, bet vispār - trešoreiz. Esot aizdomas, ka uguns pielaista tīšuprāt.

Konkurence, protams, ir laba lieta. Izņemot tādus gadījumus, kad tai par upuri krīt mantiskas vērtības vai pat (dažreiz) cilvēki.

***

Jūtos gandarīts, ka manas dienasgrāmatas fragmentus ļaudis lasa. Dažs manām domām piekrīt, bet dažs cits - un tas ir pavisam normāli - mani apstrīd. Tāds strīdīgs fragments, izrādās, ir bijis tas, kurā rakstīju, ka uzradusies viela iespējamam stāstam par princi un meiteni.

Uz ielas sastopu kādu kundzi, kas nepavisam nav mierā, ka es to Daugavpils Alīnu esot pārlieku nosodījis. "Ne ar puķu, bet ar nātru pušķi vajadzēja sadot tam angļu princim. Un neba pa ģīmi, bet pa kādu citu vietiņu. Tā izrīkoties ar princesi Diānu varēja tikai liels bezkauņa".

Savukārt kāda cita kundze man pārmet, ka es Alīnu gandrīz vai aizstāvot. "Nopērt viņu vajadzēja, to trako meiteni, ka taisa tādu negodu Latvijai. Lai viņa, uz ceļiem tupēdama, atvainojas visai Latvijai, visai tautai".

Lūk, cik pretēji viedokļi var būt par vienu un to pašu neļķu pušķi. Es savā dienasgrāmatā biju nostājies abām pretējībām pa vidu, laikam tāpēc arī dabūju pārmetumus no abām pusēm.

Joprojām tomēr palieku pie sava. Par katru nodarījumu jāsaņem sods, taču tāds, kas atbilst vainas smagumam. Ir taču starpība savu izraudzīto "upuri" pakutināt ar ziediem vai, kā to darīja Ventspils zēni, ierakt dzīvu zemē un tad nogalināt. Abi nodarījumi nav salīdzināmi, bet iznāk, ka pēc likuma abiem tiem gandrīz vai vienāds piespriežamo soda gadu skaits.

***

Mans kaimiņš domā, ka mūsu Prezidente un Rubiks esot kļuvuši par domubiedriem. Vai tikai Rubiks Prezidenti neņemšot savā partijā? Par to gan ļoti šaubos, jo Freibergas kundze ir pietiekami populāra personība, lai varētu iestāties jebkurā partijā.

Bet - ja runājam par Prezidentes ierosinājumu valodprašanas lietā, tad viņas paskaidrojums diezcik nepārliecina vis. Ja būs likums, kas atļauj valsts valodu nemācēt deputātiem, bet visiem pārējiem valoda būs jāprot, tad tak tā būs visu to pārējo diskriminācija. Vai tad deputātiem vien var būt cilvēktiesības?

Ja, sacīsim, latviešu valodas nemākuli ievēlēs Saeimā, bet Saeimas kārtības rullis prasīs, lai viņš runā latviski, tad taču starp likumu un rulli būs radusies juridiska un loģiska pretruna. Rulli nāksies labot. Un tas pats būs jādara ar citiem likumiem, kas ar vēlēšanu likumu nesaskanēs. Maiss būs vaļā, un no tā cits pakaļ citam birs ārā visi tie likumi un noteikumi, kas šobrīd vēl aizsargā latviešu valodu. Bet tas būs sācies ar mūsu Prezidentes ierosinājumu, tas būs viņas nopelns. Par to tad viņai arī Rubika izjustais paldies.