Blēdi pat vārdā nevar nosaukt

Saldenieces Guntas piedzīvojums (ja tā var nosaukt rūgtu un dārgu pieredzi) lieku reizi apstiprina - uzticot savu mantu svešam cilvēkam uz savstarpēju norunu un godavārdu, var iznākt sāpīgi vilties.

"Vēlos pastāstīt par savu sāpi, remontējot automašīnu "Peugeot 205" pie -- (vēstulē minēto vārdu diemžēl nevaram publicēt. - Red.) viņa privātajā servisā. Meistars apņēmās manai automašīnai salabot ritošo daļu un sagatavot to tehniskajai apskatei. Samaksājusi par nomainītajām daļām (tās visas bija lietotas un par lētu naudu pirktas šrotos) un darbu 290 latus, braucu uz tehnisko apskati. Meistaram biju atstājusi naudu radio aparāta iegādei, kuru viņš solīja ielikt mašīnā pēc tehniskās apskates iziešanas.

Mans brauciens no Druvas uz apskati beidzās turpat uz apvedceļa, tālāk mašīna bija stumšus jāaizstumj līdz tuvākajam servisam. Tur izrādījās, ka mašīnai jāmaina karburators, kuru meistars - bija jau nomainījis, bet diemžēl pret nederīgu. Pēc tam aizbraucu uz tehnisko apskati, bet tur izrādījās, ka mašīnas ritošā daļa nav salabota, nebija pat aizmugurējo bremžu utt.

Diezgan naivā ticībā, cerot uz -- godaprātu (jo nekādas kvītis viņš man neiedeva), braucu pie viņa. Gribēju saņemt atpakaļ naudu par nederīgo karburatoru, kuru es viņam arī atstāju, un arī naudu, ko biju atstājusi par radio aparātu (to vairs nevarēju atļauties). Taču meistars atteicās man atmaksāt jebkādu naudu, kā arī likt radioaparātu. Visu naudu viņš esot godīgi nopelnījis par remontēšanu, lai gan mašīnu tā arī nebija saremontējis. Kad lūdzu, lai novērš mašīnas defektus, meistars -- aizbildinājās, ka ir jau izveidojusies uz priekšu rinda, un manu auto viņš paņemt nevar.(..)"

"Nekad šādu sievieti neesmu pazinis, nekad tādu mašīnu neesmu remontējis," zvanot šim meistaram, šāda atbilde jau bija iepriekš paredzama. Bez minstināšanās, kā labi ietrenēta. Varbūt bijis ne mazums gadījumu, kad nācies izvairīties no klientu pretenzijām?

Guntas mašīna no apvedceļa tika aizstumta uz SIA "SVA" autoservisu, kur tai "sniegta pirmā palīdzība". Servisa elektriķis Juris Drozds atcerējās - mašīnai bijis pagalam sadilis karburators, grūti noticēt, ka tas mainīts. Bez tam nedarbojās ventilators - tas ir bīstams defekts, kura dēļ var sabojāt motoru. Šādā stāvoklī mašīna bija atdota klientei. "Interesanti, ka meistars esot solījis sagatavot mašīnu tā, ka var iziet tehnisko apskati," viņš sacīja. "Manuprāt, bez īpašas diagnosticēšanas iekārtas, kas pārbauda ritošo daļu, tādu solījumu nemaz nevar dot."

Rajona virsprokurors Ainārs Rimšāns uzskata, ka tas ir vēl viens no daudzajiem gadījumiem, kad cilvēki taupības nolūkos sameklē nereģistrētu autodarbnīcu, taču galarezultātā cieš divkārt lielus zaudējumus - samaksāts šiem meistariem un pēc tam vēl jāmaksā normālam autoservisam, kas mašīnu patiešām salabo. Šādus gadījumus pierādīt esot ļoti grūti, jo neoficiālie meistari neizsniedz darījumu apliecinošus dokumentus, kas pierāda - pakalpojums tiešām ir sniegts un nauda par to samaksāta.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālistu domas bija optimistiskākas: par šādu gadījumu var celt civilprasību tiesā. Droši vien ir liecinieki, kas var apliecināt - mašīna šajā darbnīcā labota. Guntai ir arī meistara dota lapele ar mainīto detaļu sarakstu - kaut kas līdzīgs rēķinam, bet bez paraksta. Var pierādīt, ka to rakstījis konkrēts cilvēks. Tiesa, tas prasītu ne mazums laika, darba un arī līdzekļu, bet, ja apkrāptais cilvēks katrā ziņā apņēmies krāpnieku "izvilkt dienas gaismā", tas nav neiespējami.

"Tomēr šādi gadījumi apliecina tikai vienu - cilvēki ļoti riskē, paļaujoties uz nelegālu meistaru godavārdu. Šādi darboņi nereģistrē savu uzņēmējdarbību, nemaksā nodokļus un tāpēc varbūt var prasīt mazāku samaksu. Taču vienlaikus viņiem ir arī lielākas iespējas izvairīties no atbildības tad, ja darbs ir izdarīts nekvalitatīvi. Diemžēl pieredze liecina - cilvēki no svešām kļūdām nemācās un paļaujas uz to, ka ar viņiem taču nekas tāds nenotiks," sacīja PTAC konsultante.