Aiz skaistiem vārdiem un vēlējumiem...

Laimīgu, bagātu, veiksmīgu - šādus un līdzīgus vēlējumus ikviens no mums saņēmis aizvadītā gada nogalē un pirmajā darba dienā. Gan no sirds teiktus, gan ieraduma pēc. Mēdz sacīt, ka, labas domas domājot un labus vārdus sakot, tie uzkrājas un piepildās. Ja tā - loģiski būtu, ka ikvienam jauko vēlējumu saņēmējam šajā - Zirga gadā - būtu jākļūst laimīgākajam un veiksmīgākajam cilvēkam pasaulē. Bet tā jau nebūs. Jo vārdi ir vien vārdi. Ja tiem nesekos katra paša darbs, sava attieksme, ja sirdsapziņa būs apēsta līdz ar svētku cepešiem, vārdi aizvirpuļos līdz ar sniegputeni. Pāri paliks tikai rūgtenas atraugas un nereti vēl dziļāks pesimisms nekā līdz šim.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā Jaungada apsveikumā aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt atbildīgam par saviem pienākumiem, ticēt Latvijas nākotnei. Savukārt premjers Andris Bērziņš, optimistiski raugoties uz 2002. gadu, neaizmirsa mūs brīdināt - neticēt tiem, kas sola leiputriju un Latvijas ekonomikas ātru uzplaukumu. Ahā, nodomāju, premjers jau uzsācis pirmsvēlēšanu kampaņu, Jaungada apsveikumā iedurot vienu sīku skujiņu Eināram Repšem. Sācies savstarpēju pārmetumu un apvainojumu laiks. Tādēļ īsti vietā bija prezidentes teiktais televīzijas intervijā. Vaira Vīķe-Freiberga aicināja ikvienu (ne tikai politiķus) censties dzīvot tā, lai kompromatu un nesmukumu meklētāji nespētu nekur piesieties.

Latvijā aizvadītajā gadā bez labā bijis arī daudz sliktā, necilvēcības, netaisnības un pāridarījumu. Lijušas asinis. Ļoti gribētos, lai piepildās labā vēlējumi un skaistās cerības. Lai pasaulē neatkārtotos un neturpinātos Amerikā, Afganistānā, Palestīnā, Izraēlā notiekošais. Pareģotāji stāsta, ka gadā, kura abos galos vienāds skaitlis, būs nozīmīgi notikumi. Tie var būt gan traģiski, gan priecīgi. Jācer, ka valstu politiķi un sabiedrība kļūs redzīgāka, spēs pacelties pāri savas izredzētības sindromam, pieņemt un samierināties ar citādo - ar citas reliģijas, citas taisnības un brīvības izpratni.

Diemžēl kari un cīkstiņi nenotiek tik daudz ideju, cik principu un ekonomiskās varenības dēļ. Kur paliek brīvība un neatkarība, kas visiem esot dārga? Turpat, kur Dievs, Allāhs, Taisnība, Tiesiskums, - "aiz" un "pēc". Aiz "pareizā" vairākuma spītīgās nevarēšanas pieņemt svešu dievu, kultūru, citādu domāšanu. Paralēlajā pasaulē, no kuras ik pa laikam uz mūsu planētas kā skumja asara nobirst pa kādai taisnības kripatiņai, šķietamam brīvības gabaliņam, ko kā spožu lāpu cilvēki nes jaunās kaujās pret saviem brāļiem un māsām.