2001. gada pēdējā (52.) nedēļa

Trešajos Ziemsvētkos mūžības gaitu uzsācis filoloģijas doktors, literatūrzinātnes profesors Vitolds Valeinis (1922 - 2001). Pēc biogrāfijas datiem iznāk, ka esam kādu laiku reizē studējuši baltu nodaļā, nav tomēr iespiedusies atmiņā neviena epizode ar Vitoldu. Varbūt viņš fakultātē maz rādījās? Varbūt negadījās klausīties vienas lekcijas? Nu jau to vairs nenoskaidrošu.

Personiski iepazināmies un sākām arī sarakstīties (dažus gadus visai regulāri) 60. gadu vidū, kad "karojām" vienā frontes iecirknī pret kādu Reiņa Ādmīdiņa rakstu. Apmainījāmies grāmatu dubletiem (no Valeiņa iegūto Ezeriņa rakstu sējumu šad tad nākas pacilāt, tāpat "Zalkšus"). Esam daudzkārt tikušies - braukuši ekskursijās, arī pasēdējuši pie viena galda. Viņš arī bija viens no tiem četriem, kas mani ieteica uzņemt Rakstnieku savienībā.

Vienreiz gan dabūjām brangi pastrīdēties. Valeinis augstāk cēla Merķeli, kas cīnījies par mūsu senču tiesībām. Es turpretī - savu novadnieku Veco Stenderu, kas gan nebija diezkāds cīnītājs, toties perfekti prata latviešu valodu (par Merķeļa latviešu valodas prašanu maz kas zināms) un visu savu mūžu atdeva "tiem mīļiem latviešiem".

Ar Vitoldu Valeini esam zaudējuši vīru, kas savā laikā bija neapstrīdēta un arī neapstrīdama autoritāte literatūras teorijas un latviešu dzejas pētniecībā, bet vēlāk kompetents latgaļu literatūras zinātājs.

Sit tibi terra levis! (Lai tev vieglas smiltis!)

***

Saldus "Signei" 2001. gads bijis sevišķi ražīgs: kopskaitā 11 jaunu grāmatu. Vai pirms, sacīsim, desmit gadiem mēs būtu varējuši noticēt, ka Saldū izveidosies tik nopietns grāmatu apgāds?

Gada nogalē lasītāji saņēma uzreiz divi "Signes" grāmatas. Viena no tām - Irmas Grebzdes "Ikdiena". Tas šoreiz nav romāns, bet stāstu un noveļu krājums. Blakusminot - Grebzde pieder pie tiem rakstniekiem, kam īsā proza pārāka par romāniem.

Otra "Signes" grāmatiņa ir mūsu pašu vietējās autores Veltas Lizanderes dzejas un prozas izlasīte "Manas puspasakas". Lizandere neba reizi vien publicēta "Kurzemītē", iemantodama atzinīgas atsauksmes. Viņas darbu cienītājiem nu būs iespēja ar autori iepazīties tuvāk un plašāk.

***

"Senču kalendārs" manu paziņu skaitu joprojām vairo. Arī šogad pienākušas vairākas vēstules ar tencinājumiem par kalendāru. Starp tām vēstule no grafiķa un ekslibru meistara Viļņa Rešņa, kā arī no režisora un rakstnieka Kārļa Pamšes. Nu - vai tad nav vērts taisīt kalendāru? Cilvēkiem tas ir vajadzīgs, cilvēki to lasa.