Amerikas prezidenti un indiāņu lāsts

ASV ir varena lielvalsts, kas pastāv jau vairāk nekā 200 gadus. Tā paplašinājusies uz apkārtējo valstu rēķina vai par smieklīgi mazu naudu veiksmīgi atpērkot teritorijas. Piemēram, Aļasku no Krievijas atpirka par septiņiem miljoniem dolāru, vēlāk tur atklāja milzīgas zelta atradnes.

Kādreiz ASV bija 13, tagad ir 50 štati un Kolumbijas federālais apgabals, kur atrodas arī galvaspilsēta Vašingtona.

Valsts teritorijas paplašināšana iznīcināja Amerikas pirmo iedzīvotāju indiāņu patstāvību. Indiāņus sadzina speciālos rezervātos vai iznīcināja. Ap 1840. gadu indiāņu vadonis Tukumzē nolādēja amerikāņus un pareģoja pāragru nāvi visiem tiem prezidentiem, kurus ievēlēs gadā, kas dalās ar skaitli 20.

Dīvaini, bet Tukumzē pareģojums piepildās. Prezidentu slepkavas gan tiek notverti, atzīti par nepieskaitāmiem, tomēr sodīti ar nāvessodu. Diez vai jebkad uzzināsim, kas bija Dž. Kenedija īstie slepkavas.

Ievērojamākie ASV prezidenti - Dž. Vašingtons, T. Džefersons, Ā. Linkolns, T. Rūzvelts, D. Eizenhauers, B. Klintons. Visilgāk (12 gadu) valsti vadījis T. Rūzvelts.

Pirmie seši Amerikas prezidenti nebija saistīti ar partijām, bet pārējie - 3 no vigiem, 15 no demokrātiem, 17 no republikāņiem. Visvecākais prezidents bija D. Eizenhauers. Viņu par prezidentu ievēlēja 63 gadu vecumā.

Nelaimju piemeklētie prezidenti, kuru ievēlēšanas gads dalās ar 20

V. H. Harisons (1840.) - miris no pneimonijas mēnesi pēc stāšanās amatā.

Ā. Linkolns (1860.) - noslepkavots mēnesi pēc otrreizējās stāšanās amatā.

Dž. A. Garfilds (1880.) - noslepkavots 4 mēnešus pēc otrreizējās stāšanās amatā.

V. Makrihlijs (1900.) - noslepkavots 7 mēnešus pēc otrreizējās stāšanās amatā.

V. G. Hardings (1920.) - miris nenoskaidrotos apstākļos 2,5 gadus pēc stāšanās amatā.

F. D. Rūzvelts (1940.) - miris 1945. gadā 3 mēnešus pēc tam, kad 4 reizes stājās prezidenta amatā.

Dž. Kenedijs (1960.) - noslepkavots 1963. gadā.

R. Reigans (1980.) - drīz pēc ievēlēšanas pret viņu notika atentāts.