"Cenšos bijušajiem ieslodzītajiem palīdzēt."

Sestdiena, 12. janv., 2002 Silva Kleinberga

"Kā speciālists, kas strādā ar cilvēkiem, kuri atgriežas no brīvības atņemšanas iestādēm, gribu izteikt savas domas par Ilmāra Rūša stāstīto "Saldus Zemes" 10. janvāra publikācijā "No cietuma atbrīvotajiem ir grūti atgriezties sabiedrībā"," teica Saldus pilsētas domes piespiedu sabiedrisko darbu koordinators JĀNIS BRINTENIEKS.

"Informāciju par cilvēkiem, kas atgriežas no ieslodzījuma vietām (izņemot tos, kuri atgriežas pirms termiņa vai apžēlošanas kārtībā), saņemam laikus. Tāpēc varam sagatavoties viņu uzņemšanai iepriekšējā dzīves vietā. Ja ir nepieciešamība, sagatavojam viņiem apdzīvojamo platību, ko paredz likums.

Piekrītu Ilmāra Rūša sacītajam, ka ir grūti atgriezties sabiedrībā. Ir jāsaprot, ka katrs cilvēks uz procesiem, ko viņš nesaprot, reaģē savādāk. Sabiedrībai grūti saprast, kāpēc Rūsis reaģē savādāk. Jau esmu rakstījis, ka cilvēka psiholoģija mainās jau pēc pusotra nebrīvē pavadīta gada. Ja viņš pusi mūža pavadījis ieslodzījumā, dzīvei brīvībā vairs nav gatavs. Tāpēc es par savu pirmo pienākumu uzskatu mēģināt palīdzēt šādam cilvēkam atrast ceļu, lai viņš brīvībā varētu izdzīvot."

Ne visi saņem tik lielu pabalstu

"Par pabalstiem. Ir Ministru kabineta rīkojums Nr. 351 par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. Šajos noteikumos ļoti skaidri rakstīts, ka konkrētajai ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādei, kurā cilvēks atrodas pirms atbrīvošanas, jāizsniedz viņam pabalsts un jārūpējas par apģērbu, apaviem un ceļa naudu, lai viņš varētu atgriezties savā iepriekšējā dzīves vietā. Taču budžetā vienreizējam materiālam pabalstam nauda nav iedalīta, un šie noteikumi netiek pildīti. Strādājot Tieslietu ministrijas darba grupā pie probācijas dienesta likuma, esam vairākkārt pārsprieduši šo jautājumu. Varbūt vienreizējā pabalsta izmaksu uzlikt uz probācijas dienesta pleciem? Taču, ja netiek iedalīti līdzekļi, ir vienalga, kam tu to uzliec par pienākumu, jo to izpildīt nevar tik un tā.

I. Rūsis atgriezies pērn 22. decembrī. No domes sociālās palīdzības dienesta viņš saņēmis šādus pabalstus: 3 latus skaidrā naudā, divas pārtikas pakas (katra 6 Ls), izremontētu dzīvokli, kur arī ieguldīti līdzekļi. Viņam atvesta sagatavota malka, kas maksā 17 latus. Kopējā summa, ko Rūsis saņēmis no pašvaldības, ir ap 60 latiem. Tajā pašā laikā es zinu maznodrošinātu ģimeni ar vairākiem bērniem, kurā tēvs daudzas stundas strādā smagu darbu par vienu latu. Bērniem, uz skolu ejot, nevar iedot brokastis. Kā sociālā dienesta darbinieks zinu daudz līdzīgu situāciju. Nezinu, vai kādam vēl divās nedēļās pabalstos ir piešķirta šāda summa."

Jāradinās dzīvot likumpaklausīgi

"No otras puses es pilnīgi atbalstu, ka vienreizējs pabalsts atbrīvotajiem cilvēkiem būtu nepieciešams. Katram no viņiem ir savas vajadzības, un varbūt pat nebūtu svarīgi tik bieži piedomāt pie tā, kā viņi to izlieto - smēķiem, kā raksta Ilmārs, vai savādāk. Domes noteikumi paredz pabalstus atstrādāt. Parasti tos avansā neizsniedz, lielākā daļa summas ir jānopelna, un tikai tad to var saņemt.

Kāpēc šāda kārtība? Ļoti vienkārši - cilvēks pēc iespējas ātrāk jāradina dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. Ir divas iespējas, kā tikt pie naudas. Viena ir likumīga, un tā ir tikai darbs. Otra ir nelikumīga. Ja grib tikt sodīts vēlreiz, var izvēlēties otru. Bet, ja grib turpināt dzīvot Saldū starp mums visiem un mēģināt mainīties, jāizvēlas pirmā. Protams, tas ir grūti, tāpēc es mēģinu šiem cilvēkiem palīdzēt. Ilmāram nav problēmu ar alkoholu, citiem varbūt tās ir. Ir dažādas programmas, dažādas iespējas.

I. Rūsim tiešām ir zelta rokas, es pats viņa darbus esmu redzējis un zinu, ko viņš var. Bet man viņam ir jāmāca, ka šobrīd viņš nav individuālais uzņēmējs, kas tādā veidā varētu pelnīt. Viņam ir jānolaižas no debesu augstumiem, jāmaina sava domāšana. Saprotu, ka viens pats viņš to nevarēs izdarīt, tāpēc aicinu ne tikai sociālo dienestu, bet arī citas personas, ar kurām šādiem cilvēkiem nākas saskarties, reaģēt adekvāti.

Pašlaik I. Rūsis pabalstu atstrādā "Saldus namsaimniekā", un Indra Gotlība, kas atbild par sētnieku darbu pilsētā, ir gatava viņam nodrošināt darbu. Tas ir viens no mūsu mērķiem - mēģināt palīdzēt tā, lai viņš vēlāk jau ir spējīgs pats kaut ko darīt.

Pērn no ieslodzījuma Saldū atgriezās 19 personas. No viņiem šobrīd nestrādā tikai 5. Varam priecāties, ka mums ir izdevies lielākajai daļai šo cilvēku palīdzēt. Ceru uz vēl pozitīvākām pārmaiņām sakarā ar probācijas dienesta izveidi. Tā kā šī situācija nav gluži tik bezcerīga.

Un vēl. Ilmārs man saka paldies, ka esmu devis kaut ko personīgi. Es kādam varu palīdzēt kā kristīgs cilvēks. Bībelē ir rakstīts - ja tev lūdz, ir jādod. Bet mana kabata nav bezizmēra, un alga nav liela. Reizēm ir grūti sabalansēt - viens ir tas, ko es gribētu darīt, otrs - ko es varu izdarīt."

Citi raksti sadaļā: Viedokļi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk