Abas ir ciešā mijiedarbībā
Vienlīdz vāja ir gan tā valsts, kurā dominē tikai ideoloģija, gan tā, kurā dominē tikai materiālā labklājība.
Gadījās darīšanas vairākās iestādēs Rīgā dažādās vietās. Ak vai, kas tās bija par mocībām - nokļūt tajās! Nē, ne jau kādu birokrātisku formalitāšu dēļ, bet tāpēc, ka noticis kārtējais ārkārtīgais gadījums Latvijā - pašā ziemas viducī sasnidzis pamatīgs sniegs. Jau tā satiksmes pārblīvētības dēļ grūti izbraucamie krustojumi un sānielas tagad vēl sniega kaudžu barjeroti…
"Kādreizējā ideja un iestrādes metro būvniecībai Rīgā nu, liekas, bijušas gluži tālredzīgas," bilst mans ceļabiedrs. "Tāds mantojums šodien lieliski kalpotu satiksmes normalizēšanai."
Lieliski kalpotu šodienai? Bet varbūt apsaimniekošanas izdevumu dēļ jau būtu slēgts tāpat kā daudzas dzelzceļa līnijas Latvijas laukos. Izdemolēts kā daudzās ēkas un citas būves Dobeles, Skrundas pievārtē, Liepājā Karostas teritorijā - daudzviet, daudzviet Latvijā, kur, lai gan svešas valsts militāristi, tomēr atstāja mantojumā nevis gruvešus, bet veselas labiekārtotas pilsētiņas. Tagad, piemēram, braucot uz Dobeli, abpus ceļam tāda kā pēckara ainava - namu korpusi tukšām logu un durvju ailēm…
Vai tiešām, kā saka, liekot visus prātus kopā, nebija iespējams atrast kādus variantus šo pilsētiņu racionālai izmantošanai vai vismaz civilizētai nojaukšanai, nevis primitīvai izdemolēšanai? Īstas diskusiju viesuļvētras savirpuļo ap viena vai otra pieminekļa restaurēšanu vai veidošanu, par tā atrašanās vietu. Protams, protams, tas ir vajadzīgs tautas nacionālās pašapziņas uzturēšanai. Bet vai šai pašapziņai nedraud nosalšana klajā laukā, ja par saimniecisko, sadzīves objektu celšanu, restaurēšanu vai vismaz saglabāšanu neprātosim, nediskutēsim, neizteiksim priekšlikumus?
Šis ir mūsu valsts likteņlēmēju vēlēšanu gads. Varbūt vērtēsim šos varbūtējos lēmējus ne tikai pēc viņu skaistajiem saukļiem par tautas vēstures saglabāšanu, bet arī pēc tā, cik konkrēti viņu priekšlikumi gluži konkrētu materiālo vērtību saglabāšanā un izmantošanā šodien?
To pierādījusi vēsture, to apliecina šodiena, ka vienlīdz vāja ir gan tā valsts, kurā dominē tikai ideoloģija, gan tā, kurā dominē tikai materiālā labklājība. Abas ir ciešā mijiedarbībā. Diemžēl tie, kuri paši sevi šobrīd dēvē par visīstenākajiem patriotiem, bieži vien spēj atcerēties tikai pagātnes upurus. Taču, lai tauta pastāvētu, tai vajadzīga arī nākotne. Šodienas darbībā un lēmumos veidota, ne tikai ar patriotiskām frāzēm piebārstīta.
Citi raksti sadaļā: Viedokļi
- Vai, jūsuprāt, 11. novembrim, Lāčplēša dienai, būtu jābūt brīvdienai? 14.02.2025
- Spēja priecāties sirmā vecumā 14.02.2025
- Vieniem Reneta traucē, citiem — nepavisam 11.02.2025
- Atceras puiku dienu leģendu 11.02.2025
- Kā sadzīvojat ar smaku Druvas pusē? 07.02.2025
- Šķēršļi tumsā 07.02.2025
- Grib pieejamu traumpunktu arī naktīs 07.02.2025
- Gaišums 07.02.2025
- Nolūzušo zaru savāks 04.02.2025
- Drukāts darbarīks 31.01.2025
- Priecājas par Gaiķu dzirnavu piemēru 28.01.2025
- Redakcijā jautā par kultūras namu, autobusiem un Saeimu 24.01.2025
- Kas vārdā? 24.01.2025
- Vīriešu darbi, sieviešu darbi 24.01.2025
- Gājēji — augšpēdus 24.01.2025
- Atkritumos atrod pārtikas pakas 24.01.2025
- Plūstam tālāk 17.01.2025
- Labdien! 14.01.2025
- Vai uzturēt auto ir grūti? 10.01.2025
- Tehnoloģijas nelaiž cilvēku pie vārda 10.01.2025
- Cik daudz? 10.01.2025
- Panoptikums sagruvis? 07.01.2025
- Puspatiesības 03.01.2025
- Laba vēlējumi 03.01.2025
- Ko novēlat citiem jaunajā gadā? 03.01.2025
- Gada bilance 27.12.2024
- Sētā rada izgāztuvi 20.12.2024
- Izdzīvot 20.12.2024
- Cik naudas iztērējat Ziemassvētkiem? 20.12.2024
- Vēja parku Kurzeme atbalsta starptautiski investori 13.12.2024