"Augšventa" - rosība un sadarbība trīs pagastos

Interešu izglītības centram "Augšventa" aprit divi gadi. Šogad centrā iesaistījušies pavisam 276 skolēni no Kalnu vidusskolas, Nīgrandes, Pampāļu pamatskolas un Rubas pagasta.

"Augšventai" iedalītas tikai četras skolotāju likmes. Nav daudz, taču visi ir apmierināti arī ar šo mazumiņu. "Ja citugad būs vairāk likmju, centrs noteikti paplašināsies un būs vairāk pulciņu," - apgalvo direktore Aigita Plīta.

Skolotāji kā centra būtisku priekšrocību uzsver pietiekamu materiālo nodrošinājumu. Ir iespējams iegādāties teju visu, kas pulciņiem nepieciešams. "Mēs varam ietaupīt, pateicoties skolu administrāciju sapratnei," - saka Aigita Plīta. "Pulciņi darbojas skolu telpās, tādēļ nav jāmaksā ne par īri, ne arī par ko citu. Savukārt to, ko iegūst pulciņi, izmanto arī skola."

Laukos jau izsenis skolā bērni labprāt uzturas arī pēc stundām, kad sākas visinteresantākie notikumi. "Pulciņi - tā ir dzīvība skolā," - pārliecināta Pampāļu pamatskolas direktore Ingrīda Vanaga. "Tie sevi parāda skolas pasākumos, svētkos, koncertos. Nav nepieciešamības prātot, kur ņemt naudu vai cilvēkus, lai pasākumu sagatavotu. Viss notiek nepiespiesti."

Kā īpašu ieguvumu skolotāji min "Augšventā" izveidojušos atmosfēru, kas patiesi rosina produktīvam darbam. "Skolotājiem notiek sanāksmes un sēdes, kurās runājam par metodiskiem jautājumiem, taču tikšanās vienlaikus ir arī pieredzes apmaiņa. Pārspriežam gan to, kā strādājam pulciņos, gan arī par mācību stundām. Iepazīstamies un sadraudzējamies," - Pampāļu pamatskolas skolotājai Andai Baltiņai šāda sadarbība patīk.

Savukārt skolēni ar nepacietību gaida kārtējo "Augšventas" vasaras nometni, kad no visām skolām tiksies vienuviet un pavadīs vairākas neaizmirstamas dienas. Kopīgi pasākumi notiek arī mācību gada laikā. Tuvākais - 7. februārī Nīgrandes pamatskolā, kur ne tik daudz runās par darbu, cik jautri atpūtīsies un draudzēsies.

Vienīgā iebilde, ko izteica Pampāļos, - lai nebūtu pavasarī rajona padomē jāiesniedz sīki izstrādātas pulciņu programmas. Tie varētu būt pieteikumi bez konkrētas programmas, jo tad, kad pieprasītais stundu skaits netiek apstiprināts, programmas vienalga ir jāpārstrādā.

RUBĀ "Augšventas" pulciņš ir pagasta jauniešu deju kolektīvs - 10 zēni un 8 meitenes -, ko vada Laura Berga. Kolektīvs dibināts 1996. gadā un, tiklīdz tam piedāvāja, kļuva par "Augšventas" pulciņu. Dejotāji ir vidusskolēni un arī studenti, tādēļ mēģinājumi notiek sestdienās un svētdienās, kad jaunieši atgriežas mājās no savām skolām. "Visi dejo un ir kopā jau kopš pamatskolas laika, tādēļ arī gribēja turpināt to darīt," - Laura Berga saka par dejotājiem. "Laikam ne tikai deja viņus vieno, bet arī vēlme satikties, aprunāties, būt kopā jautros izbraucienos un sadancošanas koncertos."

PAMPĀĻU pamatskola interešu centrā iesaistījās jau sākumā - skolā ir seši tā pulciņi, kuru darbība jūtama arī ārpus nodarbību telpu sienām.

Pulciņā "Stils un mode" pie skolotājas Gitas Jaunsproģes patlabam tiek cītīgi šūts. Kopā ar meitenēm arī divi 7. klases zēni - Gints Kapačs un Āris Vectīrelis. Gintam bikses vēl top, bet Ārim jau pašūtas. Abi apgalvo, ka šuj savam priekam, un apzinās: apgūtais noderēs. Kur tad nu vēl prieks par rezultātu! Āris jau izraugās vestes piegrieztni.

Pulciņā ne tikai šuj, bet arī mācās adīt, vērt krelles un daudz ko citu. Tagad domā par rajona interešu pulciņu izstādi, kurai ar putnu attēliem apgleznos glāzes un t-kreklus.

"Pēdējā laikā bērni daudz izmanto to, kas mājās jau ir, piemēram, vecus mammas svārkus," - Gita Jaunsproģe rāda melnbaltu audumu. "Man ir grūtāk - jāizprāto, kā to pielietot, bet meitenēm - vienkāršāk, jo nav jātērē nauda. Dārgus audumus es nemaz neļauju pirkt, jo mēs taču vēl tikai mācāmies šūt." Skolotājai vislielākais gandarījums - kad redz pašūto bērniem mugurā.

NĪGRANDES pamatskolā sporta skolotāja Antonija Rjabova vada vispārējās sagatavotības pulciņu. Vieglatlētika, vingrošana, sporta spēles, ritmika - viss, kas nepieciešams attīstībai. Pulciņu ar prieku apmeklē daudzi skolēni, ne tikai sportā spējīgākie. Skolotāja smaida par jautājumu, vai ar sporta stundām nepietiek, - bērniem kustību nevar būt par daudz. Viņi nekad nejūtas pietiekami izskrējušies, izlekušies, izspēlējušies.

Inguna Plānica "Augšventā" strādā pirmo gadu. Viņai ir pirmās palīdzības sniegšanas pulciņš "Mazais doktors Aikāsāp". "Tas saistīts ar medicīnu. Nelaimes gadījumā apmulst jebkurš, bet bērni mācās, kā tādā reizē palīdzēt citiem un arī sev."

Bet 1. klases skolēni pirmdienā pēc stundām paliek pulciņa "Kāpēcītis" nodarbībā pie audzinātājas Maritas Ozolas. Skolotāja ar mazajiem papildus strādā, lai ar uzdevumiem attīstītu bērnu attapību. Olimpiādēs un konkursos ir tikai nestandarta uzdevumi, kam nepieciešama nestandarta pieeja.

Skolotāja ir arī Nīgrandes un Kalnu mazpulku vadītāja. "Galvenokārt bērni izvēlas dārzkopību, bet Kalnos ir zēni, kas nodarbojas ar kokamatniecību. Mazpulks ir laba iespēja savu darbu popularizēt. Kad braucu ciemos, nepērku vis dāvanu veikalā, bet aizvedu Kalnos tapušu svečturīti."

KALNU vidusskolā informātikas kabinetā nekad nav tukšuma. Skolēni atzīst, ka prasme rīkoties ar datoru ir dzīves nepieciešamība. Dators un internets arī likvidē starpību starp lauku un pilsētas bērnu iespējām. Pulciņus kabinetā vada Sandra Dingele un Valda Meijere. Tāds pats nemiers ir pie Ligitas Ķienes floristikas pulciņā, sporta nodarbībās, radošās fantāzijas telpā un citur.