"Daži nemaz nezina, ka pilsētā ir sabiedriskās kārtības noteikumi."

Pagājušā gada nogalē Saldus pilsētas dome par pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku apstiprināja ULDI EGLĀJU.

Kāpēc izvēlējāties kļūt par policistu?

- Šis ir sestais gads, kopš strādāju Saldus pašvaldības policijā. Bet sapnis par policiju nāk līdzi jau no pamatskolas gadiem. Kad pēc vidusskolas mani iesauca armijā, kara komisariātā izteicu vēlmi dienestu saistīt ar miliciju. Tajā laikā Rīgā bija milicijas pulks. Diemžēl tajā dienēt nesanāca, taču tiku līdzīgā struktūrā - iekšlietu karaspēkā. Gribēju pēc armijas pieteikties darbā milicijā. Toreiz jau sākās atmodas laiki. Dienēju Lietuvā un redzēju, kā armija un milicija izdzenāja mierīgos iedzīvotājus. Sāku domāt - ja arī man būs jāiet uz ielas un jāizdzenā mierīgas demonstrācijas un mītiņi, tad labāk savu ieceri nerealizēt. Tā atteicos no domas par darbu milicijā. Pagāja laiks, viss nokārtojās, un man radās iespēja bērnības sapni piepildīt, jo piedāvāja strādāt pašvaldības policijā.

Vai pašvaldības policija ir tā, kur vēlējāties nokļūt?

- No vienas puses valsts policijā darba lauks ir apjomīgāks, lietas nopietnākas, un tas varētu būt interesantāk. Bet pašvaldības policijā ir vairāk jāstrādā ar cilvēkiem, lai pieradinātu viņus pie elementāras kārtības, pie sevis un savas apkārtnes sakopšanas. Ir vairāk iespēju runāt ar cilvēkiem, un man tas patīk. Valsts policijā ir nopietnāks pārkāpēju kontingents, kam audzināšana vairs nepalīdz.

Vai Saldus iedzīvotājus ir iespējams izaudzināt?

- Ir visādi. Mēs jau necenšamies viņus uzreiz sodīt. Pirmais - lai cilvēks tiešām saprastu, ka viņš izdarījis kaut ko aplamu, un lai šo kļūdu vairs neatkārtotu. Bet ir cilvēki, kam viss ir vienaldzīgs un kas sāk domāt tikai, ja viņu soda. Ir arī tādi, kas neko nav sapratuši arī pēc soda saņemšanas.

Ko jūs gribētu izdarīt, būdams priekšnieka vietnieka amatā?

- Mums pēdējā laikā novārtā palikuši pilsētas domes saistošie noteikumi. Vairāk izmantojam administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētos sodus, jo tas it kā ir vienkāršāk. Bet mūsu tiešais pienākums ir raudzīties, kā Saldū tiek ievēroti domes saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību pilsētā. Tieši tiem gribu pievērst lielāku uzmanību. Bez tam, ja cilvēks tiek sodīts par šo noteikumu pārkāpšanu, nauda ienāk pilsētas budžetā. Novērojumi rāda, ka daudzi šos noteikumus nezina. Ir pat tādi, kas brīnās - vai tad pilsētai ir savi noteikumi? Kā gribu, tā uzvedos...

Kur saldenieki visvairāk grēko šo noteikumu neievērošanā?

- Visvairāk grēko namīpašumu sakopšanā un apsaimniekošanā. Ir apzinīgi cilvēki, kas nav skubināmi notīrīt savu durvju priekšu. Viņiem vienmēr - vasara vai ziema - viss ir kārtīgi izdarīts. Bet ir arī tādi, kam katru reizi jāaizrāda. Tas nav diez cik patīkami. Skumjākais, ka viņi nesaprot - lai būtu kārtība pilsētā kopumā, ko visi tik ļoti vēlas, vispirms katram pašam jācenšas izdarīt kaut ko šīs kārtības labā. Bet viņu pirmā reakcija ir - kāpēc tieši man ir brīdinājums, kāpēc jūs man piesienaties, bet kaimiņam nē? Viņš nedomā par nesakopto, nezālēm aizaugušo sava nama apkārtni, bet uzskata, ka policists uz viņu uzēdies. Parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki, ar kuriem iznāk katrā gadalaikā saskarties. Viņu reakcija ir diezgan agresīva.

Liela problēma ir pusaudži un jaunieši līdz 18 gadiem, kas naktī bez vecākiem atrodas ārpus mājas. Vakaros atrasties uz ielas būtu tas mazākais ļaunums. Lielākā nelaime ir alkohols. Parastais aizbildinājums - šnabi neesmu dzēris, es tikai alu... Bet organisms pie tādām devām nav radis. Kā raksta paskaidrojumos - izdzerti divi litri, trīs. Un saprašana jau zūd.

Kā reaģē vecāki?

- Lielākajai daļai šī reakcija ir apmēram šāda - ārprāts, mans bērns taču tāds kluss un mierīgs, par viņu nekad nevienam nekādas pretenzijas nav bijušas. Ir arī tādi vecāki, kas savus bērnus viņu klātbūtnē aizstāv līdz pēdējam, nemaz nepadomājot, ko bērns ir izdarījis. Ir vecāki, kas pēc savas atvases uz policiju atnāk tā satraukušies, ka nemaz nevar parunāt. Bet bērns tajā pašā laikā savus vecākus noliek līdz ar zemi.

Policijas ziņās bieži vien minēts - traucē kaimiņus...

- Šis pārkāpums mums arī rada diezgan lielus sarežģījumus. Pārsvarā tās ir lustēšanās - vai nu pārāk aizrāvušies dzimšanas dienas svinētāji, vai jaunieši skaļāk nekā vajadzētu klausās mūziku. Vai atkal mazāki bērni sanākuši uzspēlēt datorspēles un tā aizrāvušies, ka piemirst par kaimiņiem. Bet ir cilvēki, kam vienkārši hobijs ir pasūdzēties par kaimiņiem - te bērns par skaļu skrien, te kaimiņš speciāli dauza kājas pret grīdu, lai viņam spēlētu uz nerviem. Šis ir abpusēji risināms jautājums.

Kā vērtējat policijas kolektīvu?

- Šobrīd kolektīvs ir nostabilizējies - gājēji aizgājuši, pārkāpēji atsijāti. Palikuši tie, kas nopietni uztver savu darbu. Diemžēl viens otrs vēl ir nedaudz skubināms, vajadzētu pašam izrādīt lielāku iniciatīvu.

Kādu pārkāpumu jūs nekad nepiedosiet saviem padotajiem?

- Jārēķinās ar to, ka es neciešu dzeršanu. Ja darba laikā būs lietots alkohols, no darba būs jāaiziet. Cita risinājuma nebūs. Brīvajā laikā, ja ir vēlme iedzert, - lūdzu, bet darba laikā - kategoriski nē!