Mazam uzņēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi

TRĪSSTŪRU DĒLĪŠI ANGĻU ŽODZIŅIEM. “Vairogu” kokapstrādes ceha vadītājs Intars Dobrovoļskis rāda dēļus, ko angļu kundes pasūtījuši žogu būvēšanai. Trīsstūra formas šķērskokiem esot savas priekšrocības — no tiem viegli notek ūdens, un arī kāpaļāt pa tādiem nav īpaši ērti…

DARBINIEKI — NO PLAŠAS APKAIMES. Uzņēmumā strādā ne tikai nīgrandnieki, bet arī Pampāļu, Zaņas un Embūtes iedzīvotāji. Uz attālajām “Maliņām”, piemēram, ik dienas brauc arī embūtnieki Valdis Rabovičs un Agris Ormanis.

“VAIROGOS”. Bijušo kolhoza kokapstrādes cehu “Berivs” varēja privatizēt salīdzinoši nesen. Šeit viss ar aizgājušo laiku “pompu” — plašas telpas, neskaitāmas nojumes un ēkas, lieli laukumi. It kā ērti, taču īpašuma uzturēšana izmaksā dārgi. Ir iespējas attīstīties, taču uzņēmuma vadītāji negrib riskēt un zaudēt jau pieminēto mazā uzņēmuma mobilitāti. “Vairogos” ražo zāģmateriālus un taras materiālus. Vīri strādā divās maiņās, katrai no tām — savs brigadieris. Fotoreportāžas tapšanas dienā strādāja Harija Mihelsona (attēlā) vadītā brigāde.

“MALIŅAS” savu nosaukumu saņēmušas tāpēc, ka cehs malējā broileru kūtī. Iebraucam tur pusdienlaikā — kamēr strādnieki atpūšas, cehā ir pilnīga tumsa, tikai pašā stūrī rosība — atbraukuši priekuļnieki pēc koksnes atgriezumiem — tos izmanto kurināšanai. Pie sienas balo smalku skaidu kaudze — tās tirgo zemniekiem par nelielu samaksu. Līdzās ražotnei krājas atgriezumu krāvumi — tos šķeldos un pārdos “Laskanai”. Neizmantoti un nepārdoti paliekot tikai nejauši nokrituši mizu gabali. Arī šeit lielākoties ražo produkciju eksportam, bet priedeskoku pārdod SIA “Daiļrades koks” Vaiņodes filiālei — tur no tā gatavo mēbeles. Ap 20 vīru lielo kolektīvu vada Mudīte Buliņa. “Strādīgus vīrus sameklēt kļūst aizvien grūtāk, nāksies darbā kokapstrādē aicināt sievietes,” prognozē B. Rjabovs.

TIEK TUR, KUR ĀRZEMNIEKS NESPĒJ, — tā savu cienījamā vecuma KAMAZu raksturo šoferis Igors Krasuckis. Tomēr neslēpj, ka cer kādreiz braukt ar komfortablāku kokvedēju mašīnu. Starp citu, sniegiem bagātajās gada pirmajās dienās KAMAZs bijis arī priekšnieku mašīna — tikai ar to varēja izbraukt līdz Ezeres ceļam, lai tiktu uz banku Saldū pēc darbinieku algām.

UZLABOTI DARBGALDI. Pret kokapstrādes iekārtām “Berivā” izturas radoši. Šim zāģim, piemēram, ierīkots īpašs apgaismojums — sarkana gaismas strēle visa dēļa garumā palīdz izvēlēties optimālo apzāģējamā materiāla izmēru. Attēlā — Andrejs Romaņuks un Jurijs Vicvagars.

IEKĀRTU “SPECS”. Guntaram Sarģelim ir izgudrotāja talants, viņš “Berivam” uzmontējis ne vienu vien darbgaldu. Arī citu kokapstrādes firmu darbinieki, kuriem ceļš uz Nīgrandi nešķiet par garu, brauc pie viņa pēc padoma un palīdzības. Pašlaik Guntars konstruē ierīci lentzāģu ruļļu profilēšanai.

MAZIŅŠ REMONTIŅŠ. Meža ceļš nav nekāds autobānis, un laiku pa laikam tehnika kapitulē. Brīdī, kad iebraucam mehāniskajās darbnīcās, gluži kā dakteris ar šprici gar kokvedēja riteņiem rosās metinātājs Alberts Piternieks ar metināmā aparāta degli rokās — daža vainiņa esot jānovērš.