Pērn bezdarba līmenis rajonā pazeminājies

Pagājušajā gadā Saldus rajonā kļuvis par 102 bezdarbniekiem mazāk - tas ir līdz šim ievērojamākais bezdarba samazinājums. Patlaban Saldus ir viens no līderiem nodarbinātības ziņā valstī, tomēr arī 988 bezdarbnieki - tas ir daudz.

Uzņēmumi paplašinās, rodas jauni

Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) Saldus centra vadītāja Diāna Zariņa, komentējot bezdarba līmeņa izmaiņas rajonā pagājušā gada mēnešos, akcentē uzņēmumus, kas šīs svārstības radījuši: "Bezdarbnieku skaits ievērojami palielinājās maijā, kad tika likvidēts uzņēmums "Kūrlande", bet daļa skolu un bērnudārzu, it īpaši pagastos, līdz rudenim atlaida no darba uz līguma nodarbināto personālu. Septembrī šie bezdarbnieki atkal iekārtojās darbā, savukārt daļa "Kūrlandē" strādājošo sāka strādāt uzņēmumos, kas izveidojās šīs firmas ražotnēs. Daudz strādājošo pērn atlaida arī a/s "Brocēnu metāla sistēmas", pārtraucot šīfera ražošanu, un a/s "Latvijas gāze".

Toties rudenī vajadzība pēc darbarokām pieauga, jo darbu uzsāka šūšanas uzņēmums "Yellow Cab Latvia", arī "66’ North Saldus" paplašināja ražošanu. Drīz pēc tam kolektīvu veidoja SIA "RIMI Saldus"."

Mācās jaunas profesijas

Kopumā pērn darbā iekārtojušies - ar NVD palīdzību un bez tās - 743 bezdarbnieki. Daļa no viņiem izmantojuši Nodarbinātības dienesta piedāvāto iespēju iemācīties jaunu profesiju. 2001. gadā mācīties nosūtīti 136 bezdarbnieki, kursus beiguši 95, citiem mācības vēl turpinās. Darbā pēc kursu beigšanas iekārtojušies 83 cilvēki, četri iztiku pelna kā individuālā darba darītāji.

Organizējot mācības, Nodarbinātības dienests sadarbojas ar darba devējiem, uzklausa viņu vajadzības. Profesionālā apmācība notikusi pēc Brocēnu pilsētas domes, SIA "Yellow Cab Latvia" ierosmes, arī SIA "Vesto", "66’ North Saldus" izmantojuši NVD atbalstu profesionālu darbinieku sagatavošanai.

"Pieredze liecina, ka ne vienmēr cilvēki, uzsākot mācības bezdarbnieku kursos, apzinās savu atbildību. Bijis tā, ka bezdarbnieks ļoti vēlas mācīties, kārto testus, tiek uzņemts grupā, bet pēc pāris nodarbībām kursus pamet. Taču valsts viņa apmācībai tērējusi līdzekļus, viņa vietā kursos varēja mācīties cits, kam attieksme būtu nopietnāka. Ja bezdarbnieks kursus pārtrauc apmeklēt neattaisnotu iemeslu dēļ, NVD ir tiesības piedzīt no viņa zaudējumus," komentē D. Zariņa. "Pirms izvēlēties, kādu profesiju kursos apgūt, var griezties Profesionālās karjeras izvēles centrā, kur speciālisti izvērtēs cilvēka intereses un rekomendēs - kura nozare viņam būtu vispiemērotākā. Pērn tā izdarījuši 17 mūsu rajona bezdarbnieki."

Organizē algotos sabiedriskos darbus

Valsts regulāri izsludina projektu konkursus algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai un piedalās tajos ar savu līdzfinansējumu. Pērn šo iespēju izmantojušas desmit pašvaldības un Saldus ģimnāzija, kopumā nodarbināti 83 bezdarbnieki. Visvairāk - 26 - Brocēnu pilsētas domes organizētajos darbos.

"Nākamajā gadā kopīgi ar Saldus pilsētas domes piespiedu sabiedrisko darbu koordinatoru Jāni Brintenieku plānojam iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos arī cilvēkus, kuri atgriezušies no ieslodzījuma vietām. Viņiem nereti ir grūtības iekārtoties darbā, un šie algotie pagaidu sabiedriskie darbi viņiem varētu būt pirmā iespēja parūpēties par sevi un sagādāt sev iztiku," saka NVD Saldus centra vadītāja.

Konsultē Darba meklētāju klubā

Darba meklētāju kluba nodarbības - psihologu, juristu, stilistu lekcijas un citus pasākumus - pērn apmeklējuši 443 bezdarbnieki, vairāk nekā trešdaļa šobrīd jau strādā. Līdztekus profesionālajām iemaņām ne mazāk svarīga ir pašpārliecinātība, prasme sarunāties, pasniegt sevi. Diemžēl, ilgstoši dzīvojot mājās bez darba un piedzīvojot vairākas neveiksmes darba meklējumos, pašapziņa zūd, cilvēks kļūst nedrošs, kautrīgs, viņam aizvien grūtāk iet pie darba devējiem un sevi piedāvāt. Darba meklētāju klubā ir iespēja gan saņemt speciālistu padomu, gan arī satikties citam ar citu un dalīties pieredzē. Šeit tiek piedāvāta arī telpa, kur darba devēji var satikties ar potenciālajiem darbiniekiem.

Darba meklētāju klubā der iegriezties arī tiem, kuriem patlaban darbs ir, taču nav drošības par savu darba vietu vai arī, ja tā neapmierina, un cilvēks vēlas sameklēt sev citu. Klubā var saņemt informāciju, kā pareizi rakstīt CV, iesniegumu, kā motivēt savu vēlmi iestāties kādā konkrētā darbā. Cilvēkiem, kuriem ilgstoši nav bijusi vajadzība šādus iesniegumus rakstīt, šie padomi ir noderīgi.

Bezdarbnieku, iespējams, ir vairāk

Ieskatoties datos par bezdarba līmeni pagastos, redzams, ka tas ir samērā nevienmērīgs un diez vai atspoguļo patieso nodarbinātības situāciju. Pēc cipariem iznāk, ka vismazāk bezdarbnieku pērn bijis Blīdenes, Rubas un Vadakstes pagastā.

"Cilvēkiem no attālākiem pagastiem regulāri braukt uz Saldu, lai tikai saglabātu bezdarbnieka statusu, ir pārāk dārgi," piekrīt D. Zariņa. "Turklāt daudziem nav iespēju izbraukāt uz darbu desmitiem kilometru tālu, tāpēc viņiem vispār nav motivācijas nākt uz Nodarbinātības dienestu, jo darba vietu tuvumā nav. Taču sadarbībā ar pašvaldību NVD Saldus centra darbinieces gatavas reizi mēnesī braukt uz pagastu un tur reģistrēt bezdarbniekus. Tā mēs darām, piemēram, Nīgrandes pagastā."

NVD Saldus centra vadītāja pārliecinājusies, ka pietiekami daudz sava pagasta iedzīvotāju nodarbinātības labā var darīt arī pašvaldības. Gada sākumā tām tiek lūgts izstrādāt nodarbinātības pasākumu plānus, kuros jāprognozē - kādos projektos pašvaldība gatavojas iesaistīties, kādi uzņēmumi šeit plāno attīstīties. Tad arī Nodarbinātības dienests var piedāvāt mācības noteiktās profesijās un palīdzēt cilvēkiem sameklēt sev darbu. Diemžēl pašvaldību attieksme pret šādu sadarbību ir atšķirīga. Visnopietnākā tā līdz šim bijusi, piemēram, ar Brocēnu, Saldus pilsētas domi, Novadnieku, Zaņas pagasta padomi.

Par jaunajiem NVD projektiem neinteresējas

Pērnruden Nodarbinātības valsts dienests informēja darba devējus par iespēju saņemt līdzfinansējumu, iekārtojot darba vietas sarežģītāko grupu darba ņēmējiem - invalīdiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, jauniešiem bez darba pieredzes. Diemžēl mūsu rajonā šie priekšlikumi līdz šim nav guvuši atsaucību. Savukārt NVD Saldus centrs sadarbībā ar rajona iestādēm un organizācijām meklējis iespēju šiem cilvēkiem iegūt zināšanas, kas var noderēt, meklējot darbu. Piemēram, sadarbībā ar Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skolu realizēts projekts "Mājaprūpe", kurā varēja iegūt lietišķās etiķetes pamatzināšanas, ar Pieaugušo apmācības centru - datorapmācības kursi invalīdiem un mācības lietišķām sievietēm.

Arī šogad NVD turpina izstrādāt un piedāvāt darba devējiem projektus dažādu sociālo grupu iesaistīšanai darbā. Vismaz trīs piedāvājumi jau izstrādāti - "Bezdarbnieku - bērna kopšanas pabalsta saņēmēju integrēšana darba tirgū", "Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem" un "Atbalstītā profesionālo pamatiemaņu apguves metode" - bezdarbniekiem ar minimālu izglītību (ne augstāku par pamatizglītību), tajā skaitā - arī bezdarbniekiem, kuri atgriezušies no ieslodzījuma. Šīm subsidētajām darbavietām 2002. gadā valsts kopumā paredzējusi izlietot 99 tūkstošus latu.