Neaizmirsīsim Latvijas intereses ceļā uz Eiropu

Ministru prezidents ANDRIS BĒRZIŅŠ preses konferencē uzsvēra, ka 2002. gadā valdības galvenie darbi būs budžeta precīza izpilde, kārtīga nodokļu iekasēšana, cīņa ar kontrabandu, labu kaimiņattiecību uzturēšana ārpolitikā, Latvijas virzība uz ES un NATO.

Visi šie darbi varētu veicināt cilvēkos drošības izjūtu par savu nākotni un uzlabot demogrāfisko situāciju valstī.

Valstī notiek pašvaldību teritoriju palielināšanās, ne vienmēr tas atbilst 102 novadu modelim. Vai pēc laika šīm pašvaldībām neliks atkal mainīt robežas?

- Pašvaldību mērogu palielināšana ir reģionālās reformas sastāvdaļa. Likumā teikts, ka reformai jāturpinās līdz 2004. gada beigām, lai 2005. gadā pašvaldību vēlēšanas notiktu jau jaunajās pašvaldībās.

Nekas nenotiks, ja jaunizveidotie novadi neatbildīs 102 novadu modelim. Katru pagastu apvienošanos un novadu izveidošanos apspriež īpaša komisija, kurā ietilpst gan valsts pārstāvji, gan Pašvaldību savienības cilvēki. Līdz šim nekādu būtisku domstarpību nav bijis.

Vai Latvijā nevajadzētu ieviest pašiem savu kārtību, kuru saskaņo ar Eiropas Savienību, nevis Eiropas noteikumus, kurus pieskaņo Latvijai?

- Jā, droši vien vajadzētu mainīt šo vārdu virknējumu.

Valsts līmenī tiek runāts tā, it kā Latvijas tauta jau būtu izlēmusi iestāties Eiropas Savienībā.

- Pašlaik izvēle ir izdarīta politiskā ziņā. Eiropas Savienība jau nemaz nespiež mūs tur iestāties. ES valstīm ir vienota ekonomiskā telpa, vienots tirgus un šī tirgus aizsardzības mehānismi. ES grib, lai tās ekonomika kļūtu par vadošo pasaulē. Līdzšinējā sadrumstalotība neļāva stāties pretī ASV ekonomikai.

Mēs gribam iegūt Latvijas uzņēmumiem lielāku tirgu, cilvēkiem lielāku pārvietošanās brīvību un, lai Latvijai būtu iekšējās un ārējās drošības regulas. Mūsu likumi būs saskaņoti ar ES un būs vieglāk dibināt kontaktus, neatkarīgi, iestāsimies vai nē ES.

Kas notiks ar tiem lauku cilvēkiem, kuriem, piemēram, ir 10 hektāri zemes, četras govis un kuri nekad neražos produkciju Eiropas tirgum?

- Lai ražo pienu savam patēriņam. Nekādu ierobežojumu tam nav. Problēmas būs, bet alternatīva ceļa nav. Ir tikai ES tirgus. Ja negribam samazināt saražotās produkcijas realizācijas iespējas, tad jāievēro visas izvirzītās normas. Tas īpaši attiecas uz pienu un tā produktiem.

Kas notiks ar cilvēkiem, kuri paliks bez darba? Tā ir attiecīgās pašvaldības problēma. Pateikt priekšā, kā dzīvot, katram cilvēkam es nevaru.

Vai vēl tiks būvētas mazās HES uz Latvijas upēm?

- Valdība izdarīja grozījumus likumdošanā. Ir sastādīts saraksts, uz kurām upēm nedrīkst celt nekādas jaunbūves. Līdz šim uzbūvētas 104 mazās HES. Vēl virkne uzņēmēju ir izpildījuši visas likumu prasības un iesnieguši dokumentus Ekonomikas ministrijā par HES celtniecību. 27 mazās HES vēl tiks būvētas.

Ja jūs būtu Rīgas mērs, vai pieļautu, ka jūsu vadībā strādā biedrene Ždanoka?

- Manā darbības laikā Rīgas domē viņa bija deputāte. Turējās rāmjos. Bet ir neloģiski, ka partijas, kas ir pret privatizāciju, vadītāja vadīs komisiju, kur jālemj par privatizāciju. Ždanokas kundze ir absolūtā konfliktsituācijā.

Vairāki ārzemju investori teikuši, ka viņiem Latvijā ļoti jārēķinās ar politisko konjunktūru. Esot pat tāds saraksts - labās un sliktās Latvijas pilsētas.

- Uzņēmēji man ir stāstījuši, ka atsevišķās valstīs esot paredzēti speciāli līdzekļi jautājumu ātrākai risināšanai Latvijā. Šādus līdzekļus varētu nosaukt arī par kukuli. Konkrētāk neko nezinu.

Kas ir "Latvijas ceļa" potenciālie partneri nākamajās Saeimas vēlēšanās?

- Partijas, kas atrodas saprātīgi prognozējamās pozīcijās. Tās, kas atrodas centrā un pa labi no centra. "Latvijas ceļā" nekāda šķelšanās nenotiek.

Uzskatu, ka Latvijā ir pienācis laiks nostabilizēties 5 - 6 partijam, līdzīgi, kā ir Eiropā.