Trīs gadi no Latvijas de facto līdz de jure atzīšanai

26. janvāris ir Latvijas de jure atzīšanas diena. Beidzoties karadarbībai ar padomju Krieviju un noslēdzot ar to miera līgumu, Latvija ieguva iespēju cīnīties par savu atzīšanu de jure.

De facto Latvija jau bija atzīta. Starp citu, Anglija to izdarīja jau nedēļu pirms Latvijas valsts proklamēšanas. Grūts bija ceļš līdz de facto, bet ne mazāk viegls līdz de jure atzīšanai. Tikko bija beidzies Pirmais pasaules karš, gan vācu, gan krievu, gan Sarkanās armijas karapūļi izmīdījuši Latviju. Bieži vien ļaudis pat nezināja, kura vara īsti valda, jo radio vēl nebija un avīzes pienāca neregulāri.

Tomēr cīņa par brīvu Latviju notika visu laiku. Latvijas pārstāvji aktīvi darbojās gan Maskavā un Pēterburgā, gan visās lielajās un ietekmīgajās valstīs. Aktīvs bija ārlietu ministrs Z. Meierovics. Viņš brīvi pārvaldīja vairākas Eiropas valstu valodas. Lielvalstis ar de jure piešķiršanu nesteidzās, jo kārtoja pašas savus rēķinus un neticēja, ka Baltijas valstis spēs izturēt Krievijas spiedienu. Francija un Anglija cerēja, ka Kolčaka armija uzvarēs un tad būs cerība atgūt aizdoto naudu. Bet arī tad, kad cerības nepiepildījās, ar Krieviju tomēr rēķinājās. Z. Meierovics, A. Bergs, J. Sesks un citi diplomāti devās uz ārzemēm un informēja valdības par stāvokli Latvijā.

Pirmajā pasaules karā latvieši bija karojuši gan franču, gan angļu armijās, pie tam - ļoti varonīgi. 1919. un 1920. gada miera konferencēs Latvijas pārstāvjus gan uzklausīja, bet ar labvēlīgu lēmumu nesteidzās.

1921. gada Sabiedroto valstu Augstākā padome izskatīja Baltijas valstu prasības tās atzīt de jure un uzņemt Tautu savienībā. Mūsu diplomāti dažādi centās ietekmēt Anglijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas varasvīrus, kuriem Augstākajā padomē bija galvenā teikšana. Taču nācās uzklausīt arī nepatīkamas lietas - Latvijai pārmeta par sarkanajiem strēlniekiem. Latvijas diplomāti tomēr veiksmīgi izskaidroja strēlnieku problēmas. Svarīga nozīme bija tam, ka Latvija nekavējoties sāka maksāt savus parādus.

Sabiedroto valstu delegāciju vadītājiem Latvijas jautājumā nebija vienprātības, tomēr 1921. gada 26. janvāra sēdē tika nolemts atzīt Latviju de jure, bet 22. septembrī uzņēma Tautu savienībā. 1922. gada 28. jūlijā Latviju de jure atzina arī ASV.

No de facto līdz de jure atzīšanai Latvijai bija jānoiet trīs grūti gadi.