"Smagi noziegumi rajonam nav raksturīgi."

Saldus prokuratūras darbu un vienlaikus arī noziedzību rajonā pērnā gada laikā analizē Saldus virsprokurors AINĀRS RIMŠĀNS.

- Pagājušajā gadā Saldus rajona prokuratūra un policija ierosinājusi 331 krimināllietu, 466 gadījumos atteikts to darīt. Tas noticis, piemēram, tad, ja nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, ja puses panākušas mierizlīgumu, kā arī, ja noziedzīgais nodarījums klasificējams pēc Krimināllikuma 130. panta - tīšs viegls miesas bojājums. Kriminālprocess paredz, ka šādā situācijā cietušais griežas ar iesniegumu tiesā, un tā šādas lietas izskata bez pirmstiesas izmeklēšanas. Pērn bijis tikai viens gadījums, kad cietušais griezies tiesā, jo parasti "tīši viegli miesas bojājumi" tiek gūti sadzīves strīdos starp tuviem cilvēkiem. Tiesībsargājošas iestādes šīs lietas izmeklē, ja šāds nodarījums saistīts arī ar huligānismu.

Arī tad, ja vainīgs nepilngadīgais, tiek izvērtēti nodarījuma izdarīšanas apstākļi un cilvēka personība, pirms lemj par krimināllietas ierosināšanu. Taču informācija par visiem šiem nodarījumiem nepazūd, atkārtota likumpārkāpuma gadījumā tā tiek ņemta vērā.

Vai var arī nehuligāniski piekaut?

- Jā. Piemēram, mēs te sēžam, sastrīdamies, un es jums krauju pa aci…

Un tad jūs nebūtu huligāns?

- Nē, tas būtu noziedzīgs nodarījums, bet ne huligānisms, jo es nevēršos pret sabiedrību. Jūs pati mani tiktāl novedāt!

Ja bez iemesla pieiet uz ielas svešam cilvēkam un piekauj - tas gan ir huligānisms. Tāpēc avīzē publicētās ziņas ir vērtējamas kritiski. Brīžam šķiet - nevar bāzt degunu laukā no mājas - piekaus. Patiesībā cilvēki, kuri griežas slimnīcā pēc palīdzības, parasti sākumā saka: nezinu, kas, kaut kur uz ielas… Noskaidrojot apstākļus, vismaz 90% gadījumu izrādās - piekaušana notikusi mājās vai paziņu kompānijā, bet melots visbiežāk ar domu, ka tad varbūt nebūs jāmaksā par mediķu pakalpojumiem. Pērn bijuši 195 šādi gadījumi, un iecirkņu inspektori lieki tērē milzum daudz laika, lai izzinātu patiesību.

Ierosināta 331 krimināllieta, uz tiesu nosūtītas 195 - kur palikušas pārējās 136?

- Jāņem vērā, ka krimināllietā var būt vairākas epizodes, kuras katra ir noziedzīgs nodarījums un par kurām sākotnēji bijusi ierosināta katrai atsevišķa krimināllieta. Pagājušajā gadā uz tiesu nosūtītajās lietās kopumā ir 318 epizodes ar 280 apsūdzētajiem.

Taču šie rādītāji objektīvi neatspoguļo kriminogēno situāciju rajonā. Daļa no ierosinātajām lietām vēl ir izmeklēšanā, citas, kas pērn nosūtītas uz tiesu, ierosinātas jau agrāk. Reizēm, izmeklējot kādu krimināllietu, atklājas citi noziegumi, par kuriem cietušie vispār nav ziņojuši.

Cik daudz noziegumu netiek atklāts?

- Mūsu rajonā - aptuveni ceturtā daļa. Tas ir ļoti labs rādītājs, jo Rīgā, piemēram, neatklāj pat divas trešdaļas. Visgrūtāk atklāt automašīnu zādzības, it īpaši, ja tās nozagtas uz ielas. Šādas zagļu grupas "siro" pa rajoniem, diemžēl policijas pārvalžu sadarbība nav tik laba, kā gribētos. Arī mūsu rajonā no 15 automašīnu zādzībām, kas notikušas pērn no janvāra līdz novembrim, atklāta tikai 1. Acīmredzot mašīnu īpašniekiem pašiem jāuzņemas galvenā atbildība par savu transportlīdzekļu drošību.

Kāda veida noziegumu skaita pieaugums jūsuprāt ir satraucošs?

- Nelikumīga mežu ciršana. Nereti mežu īpašnieki izrēķina - sods būs mazāks nekā peļņa, un riskē. Bez tam šādi noziegumi kļūst izsmalcinātāki, tiem iepriekš rūpīgi gatavojas, dibinot fiktīvas firmas un mainot īpašniekus.

Satraucošs ir arī smagu ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums pērnā gada otrajā pusē, kad cieta vairāki velosipēdisti un gājēji paši savas vainas dēļ, rupji pārkāpjot satiksmes noteikumus.

Vai pastāv iespēja, ka policijā atsakās reģistrēt "bezcerīgus" noziegumus, lai uzlabotu atklāšanas rezultātus?

- Esam konstatējuši pāris šādu gadījumu, taču to nevar uzskatīt par tendenci. Iepriekšējos gados esam ar to saskārušies, bet tagad tas vairs nav raksturīgi. Drīzāk pārpratumi rodas, kad cilvēki pārvērtē policijas pilnvaras viņu problēmu risināšanā un cenšas ar policijas darbinieku palīdzību risināt jautājumus, ar kuriem būtu jāgriežas tiesā. Cilvēki nevēlas sevi noslogot, izdot naudu, bet policija taču strādā par velti.

Godīga nodokļu maksātāja loģika - es uzturu policiju, kāpēc par palīdzības saņemšanu man vēl būtu jāmaksā?… Kādi jautājumi nav policijas kompetencē?

- Piemēram, strīdi par īpašumu, ģimenes konflikti. Pārnāk vīrs piedzēries, sievai viņš tāds nepatīk, un viņa zvana policijai - brauciet, savāciet! Bet nākamajā dienā, kad viņš tiek administratīvi sodīts, atkal neapmierināta - ko jūs piesienaties!

Ne tik sen rajonā šāda it kā ģimenes lieta izvērtās traģēdijā, un tad jūs teicāt, ka tas liek policijai daudz nopietnāk izturēties pret ģimenes skandāliem.

- Ja cilvēks ir agresīvs - cita lieta. Bet jābūt rakstiskam iesniegumam, ka skandālists apdraud pārējo ģimenes locekļu drošību un ka viņš nevar uzturēties kopā ar tiem. Lielā mērā šādu situāciju izvērtēšana atkarīga no policista pieredzes un kompetences… Nu, nav viņiem visiem vienādi augsta kvalifikācija. Bet arī cilvēki mēdz pret policistiem izturēties necienīgi, apvainot, nevis sniegt nepieciešamo informāciju, lai radītu patiesu priekšstatu par to, kas notiek. Policists ir varas pārstāvis, diemžēl to bieži aizmirst.

Skaitļi liecina - samazinājies smagu noziegumu skaits.

- Arī smagi noziegumi visbiežāk notiek paziņu lokā. Maniaki, kas uzbrūk svešiem cilvēkiem, pie mums ir retums, un šādus noziegumus nevar prognozēt vai runāt par tendencēm.

Vai Saldus prokuratūras nosūtītās krimināllietas ātri tiek izskatītas tiesā?

- Jā, mūsu tiesa lietas izskata raiti. Tiesas priekšsēdētāja reizēm vienas dienas laikā izskata divas lietas, kādām Rīgas apgabaltiesa katrai veltītu vairākas dienas. Tā rinda tur divu gadu garumā, manuprāt, ir mākslīgi radīta.

Nereti spriedumi tiek pārsūdzēti, un Kurzemes apgabaltiesa tos mīkstina. Vai mūsu prokurori ir pārāk bargi?

- Labs piemērs ir slavenā Tālbergu lieta - vainīgajiem piesprieda cietumsodus līdz pat 20 gadiem, bet apelācijas tiesa pa pusgadam noņēma nost… Varbūt tā viņi grib pierādīt, ka ir gudrāki, redzošāki, ka spēj saskatīt kaut ko tādu, ko pirmās instances tiesa nespēj? Jo pēc būtības spriedums paliek spēkā, tikai sods tiek mīkstināts - simboliski, par dažiem mēnešiem. Tāpat notiek arī Kurzemes apgabaltiesā.

Vai bijuši gadījumi, kad tiesa konstatē - vaina nav pierādīta?

- Pērn apelācijas tiesa attaisnoja četras personas, ko Saldus rajona tiesa bija notiesājusi. Viena no lietām bija par nelikumīgu meža ciršanu - īpašnieks bija divām personām uzdevis to darīt. Prokurors nebija izvērtējis, ka abi cirtēji varēja neapzināties, ka rīkojas nelikumīgi, un viņiem bija nepamatoti, bet organizētājam - nepareizi inkriminēts noziegums. Tiesa attaisnoja apsūdzētos un arī neprasīja papildu izmeklēšanu, kaut gan es uzskatu - organizētāju vajadzēja saukt pie atbildības. Otra lieta bija par arestētas mantas izsaimniekošanu, kur apelācijas tiesa citādāk traktēja pierādījumus.

Vai jūsuprāt attaisnojas cietumsoda aizstāšana ar alternatīvu sodu - piespiedu sabiedriskajiem darbiem?

- Mana personīgā nostāja - ja cilvēks noziegumu izdarījis pirmoreiz un ja tas nav saistīts ar cita cilvēka nāvi, - reālu cietumsodu nepieprasīt. Ja uzskatu, ka apsūdzētais pelnījis cietumsodu, arī prasu drošības līdzekli - apcietinājumu, lai gadījumā, ja tiesa nosaka vieglāku sodu, cilvēks tomēr būtu izjutis, ko tas nozīmē - brīvības atņemšana. Citādi gadās - dažs tiesāts jau sesto reizi, bet vienmēr mistiskā kārtā nosacīti.

Piespiedu sabiedriskie darbi ir viena no alternatīvām, tikai - ja piespriestās stundas patiešām nostrādā. Saldū tā notiek, bet, vai arī visos pagastos, - neesmu pārliecināts.