Mana nedēļa (29.01.)

MIĶELIS ŽUNDA, veterinārārsts:

- Visa nedēļa man pagāja kā nepārtraukta darbadiena. Daždien - no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā ar nelielām pauzēm - pusdienām, mašīnas labošanai. Parasti pie manis cilvēki nāk tad, ja noticis kas nelāgs, ne jau prieka brīžos. Gandarījumu sagādā tas, kad apzinos - esmu darījis visu, ko vien spēju, esmu izmantojis savas zināšanas, un dzīvnieks atveseļojas. Pagājušajā nedēļā biju Lašupē pie kādas pensionāres, kurai saslimis teliņš. Man ļoti patīk aprunāties ar lauku cilvēkiem. Daudzi nesūrojas, ka grūta dzīve, bet strādā, cik vien kuram vēl ir spēka. Patīkami satikt darbīgus cilvēkus. Tūlīt no Lašupes nācās steidzami braukt apskatīt kādu saslimušu ļoti pienīgu govi citā saimniecībā. Nav retums, ka veterinārārstam grūti precīzi noteikt diagnozi. Tā bija arī šoreiz. Zvanīju kolēģiem, un katrs ieteica citu rīcības variantu, galu galā lēmumu pieņēmu pats. Gotiņa bija jau pusagonijas stāvoklī un pēc zāļu ievadīšanas tai kļuva vēl sliktāk. Nosēdējām kūtī vairākas stundas, tur palika dežurējot paši saimnieki. Nākamajā rītā sešos man piezvanīja un pateica, ka četros gotiņai bija kļuvis labāk. Tagad tā atkal ēd un dod pienu.

Pagājušajā nedēļā biju uzaicināts uz Saldus 2. vidusskolu, kur notiek tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Runāju ar bērniem par vērtībām. Mani uztrauc, ka daudzos pieaugušajos vērtību sistēmu veido TV seriāli, kur ļaudis dzīvo pārticībā bez darba un piepūles. Šāda dzīves uztvere rodas arī jaunajā paaudzē. Sacīju bērniem, ka katram jau šūpulī ielikti dotumi, katrs pats tos var vai nu izmantot un vairot, vai arī - izmest gružu kastē. Ir acīmredzamas vērtības un tādas, kas nav redzamas - zināšanas, prasmes, un tās otrās nosaka, vai būs pirmās - māja, mašīna, nauda.

Pierakstīja Tamāra Kļaviņa