"Laipā" mācās neiekrist ūdenī

Jauniešu centrā "Laipa", kas darbojas Saldū, Dzirnavu ielā 1, ik dienu pēcpusdienas pavada 30 - 40 bērnu un jauniešu vecumā no 6 līdz 22 gadiem.

Centra vadītāja Irēna Brinteniece stāsta, ka pārsvarā nāk zēni, meiteņu ir ievērojami mazāk. Todien, kad gatavoju reportāžu, stipri lija, taču centra apmeklētājus nemīlīgais laiks nenobaidīja. Trijās stundās, ko šeit pavadīju, bija nepārtraukta rosība. Vieni gāja prom (dažs pēc stundas atkal atgriezās), citi nāca šurp. "Irēna, vai drīkst?" visu laiku kādam bija sava vajadzība. Viens grib paskatīties videofilmu, cits - paklausīties mūzikas centru, vēl kāds - uzspēlēt bumbu sporta zālē... Nelielās centra telpas ir cilvēku pilnas, taču nav grūstīšanās, drūzmēšanās, bļaustīšanās. Katrs savā nodabā dara, ko sirds vēlas.

Ideja par centra nepieciešamību Irēnai radās pērn februārī, kad ar Kanādas valdības atbalstu viņa mēnesi macījās šajā zemē un vēroja, kā tur veiksmīgi šādi centri darbojas. Saldus pašvaldības atbalsts veicināja apņemšanos ideju realizēt. Sekoja projektu rakstīšanas un piemērotu telpu meklēšanas laiks. Jau pēc pusgada - 24. augustā - "Laipu" svinīgi atklāja. Centra Saldū nebūtu bez Sorosa fonda Latvija, Kanādas valdības un pilsētas domes palīdzības. Pašvaldība arī šobrīd sedz telpu uzturēšanas un komunālos maksājumus, mazturīgo bērnu ēdināšanu, Irēnas algu.

Centrs atvērts katru darba dienu no pulksten 15 līdz 20. Te katrs var atrast sev nodarbošanos - spēlēt galda spēles, zīmēt, darboties ar datoru, skatīties videofilmas, klausīties mūziku, izmēģināt spēkus trenažieru vai sporta zālē.

Kāpēc "Laipa"? Te katram dota iespēja pārkļūt pāri laipai, neiekrītot ūdenī. Var pieņemt šo iespēju un iemācīties dzīvot līdzsvarā, var arī nepieņemt un uz laipas nenoturēties.

Irēna stāsta, ka apmēram 70% centra zēnu smēķē, pat astoņgadīgi puikas. Izveidota zēnu grupiņa, kur kopīgi pārrunā un analizē, kādu ļaunumu smēķēšana nodara nenobriedušam organismam. Zēniem pašiem vispirms jātiek skaidrībā, kāpēc tas ir slikti. Ja viņus tikai gudri audzinās, ka tā darīt nedrīkst, rezultātu nebūs.

Rudenī centrā bija kādas amerikāņu kristīgās skolas direktors, kas jauniešiem stāstīja par smēķēšanas, alkoholisma, vardarbīga satura filmu ietekmi. Runāja par to, kas var notikt, ja tā darīs, un kas - ja nedarīs, izvēli atstājot katra paša ziņā.

Centrā tiek veikta sociālā terapija ar bērniem, kas neapmeklē skolu. "Atklāti izrunājamies, kāpēc viņi mūk no stundām. Negribu mest akmeni neviena dārziņā, bet nereti skolas neapmeklējuma iemesls nav naudas trūkums vai nevēlēšanās mācīties, bet gan klasesbiedru un dažkārt arī pedagogu neiejūtīgā attieksme," stāsta Irēna. "Dažreiz pietiek mainīt skolu, un problēmas vairs nav. Diemžēl par šādiem bērniem uzzinām pa apkārtceļiem, nevis no ģimenes vai skolas. Un viņi skolu nav kavējuši nedēļu vai divas, bet pusgadu un vairāk, un tad jau ir ļoti grūti kaut ko pasākt. Laba sadarbība izveidojusies ar Initu Zelli no pašvaldības policijas."

"Centrs galvenokārt domāts, lai atturētu nepilngadīgos no noziedzīgas darbības. Liela daļa pusaudžu likumpārkāpumus izdara dusmu iespaidā, tāpēc jāpiedāvā viņiem iespēja dusmas novirzīt citā gultnē, piemēram, trenažieru zālē. Daudzi kaut ko sliktu izdara, lai iespītētu pieaugušajiem, kas, aizņemti ar izdzīvošanas rūpēm vai karjeru, par bērnu aizmirsuši," saka Irēna.

Padomā ne viena vien ideja, kā centra darbību pilnveidot. Viens no tuvākajiem projektiem - ar Eiropas izglītības programmas starpniecību 8 centra jaunieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem kādā ārvalstī gadu strādās kā brīvprātīgie pansionātos, nepilngadīgo centros u.tml. Viņi iemācīsies svešvaldu, kā arī iegūs atbilstošu sertifikātu.