Saeimas deputāts iepazīstas ar ugunsdzēsēju un policistu darbu

Aizvadītajā nedēļā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rajona nodaļu un rajona policijas pārvaldi apmeklēja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums.

"Jādod tam, kas dara"

Dz. Kudums vēlējās pamatīgāk izpētīt, ko specifisku ugunsdzēsēji dara tieši Saldū.

VUGD Saldus nodaļas priekšnieks Māris Griguts vispirms uzsvēra, ka valdības iedalītie līdzekļi ir daudz par maziem, lai dienests varētu normāli funkcionēt. Arī iekšlietu ministra Mareka Segliņa solījums par piemaksu piešķiršanu ugunsdzēsējiem par bīstamību pagaidām piepildījies tikai 60 procentu apmērā, par ko Dz. Kudums bija pārsteigts, jo Saeimā esot informācija, ka līdzekļi ir piešķirti un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi esot izpildīti. Dz. Kudums solīja noskaidrot, kāpēc tiek maldināta viņa vadītā komisija.

M. Griguts pastāstīja par jauno ugunsdzēsēju un glābēju apmācību Saldus tehnikumā un par saldenieku veiksmīgo sadarbību ar somiem un vāciešiem. "Nevaram parādīt, ko būtu iedevusi Latvija. Visu mums ir devusi Somija un Vācija," raksturojot ugunsdzēsēju aprīkojumu, bija spiests atzīt M. Griguts. Viņš pauda savu sarūgtinājumu, ka ir zaudētas cerības Zvārdē sākt būvēt visai Latvijai noderīgo mācību centru, ko par saviem līdzekļiem projektējuši somi. Viss pašlaik ir apstājies un kārtējo reizi atbīdīts tālāk, jo, ja nav mūsu valsts atbalsta, ar tiem 30 000 Ls, kas palikuši no somu dāvinātās naudas, centra būvēšanai diemžēl nepietiek. M. Griguts pastāstīja, ka par šo naudu piecas pagastu komandas tiks apgādātas ar elpošanas aparātiem un lietotiem ugunsdzēsēju apģērbiem. Jo lauku komandas mūsu valstī ir vispār atstātas novārtā, kaut arī laukos dzīvo tādi paši nodokļu maksātāji kā pilsētā.

J. Kudums patiesi brīnījās, ka saldeniekiem ir izdevies saglabāt kādreizējās kolhozu ugunsdzēsēju mašīnas. Saldenieki savukārt pierādīja, ka bez brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem pagastos lielo pārvaramo attālumu dēļ nemaz nevarētu iztikt.

Dz. Kudums smalki izprašņāja ugunsdzēsējus par apgādi ar degvielu un aprīkojumu, par līgumu slēgšanu ar mežiniekiem, citu rajonu attiecīgajiem dienestiem, par telpu apkuri, remontiem un citiem tēriņiem. Viņš bija sašutis, uzzinot, ka Saldum valsts neko nesola dot tāpēc, ka saldenieki jau paši ir nodrošinājušies ar vajadzīgo aprīkojumu. To Dz. Kudums nosauca par padomju laika pieeju, jo "jādod taču ir tam, kas dara, nevis tam, kas nespēj pat savu durvju priekšu noslaucīt." Saldenieku iniciatīva un darbīgums esot pelnījis vismaz prēmiju.

Viesis interesējās par visbīstamākajām vietām mūsu rajonā, domādams, ka viena no tām varētu būt Brocēni. M. Griguts pastāstīja, ka daudz lielākas rūpes saldeniekiem sagādā naftas bāze.

Dz. Kudums informēja, ka viņa vadītajā komisijā nupat esot nolemts ugunsdzēsējus iekļaut kopīgajā ierēdņu sistēmā ar šim statusam atbilstošām algām. Tad ugunsdzēsējus vairs nevarēšot pabīdīt malā un piešķirt viņiem kaut ko pēc pārpalikuma principa. Dz. Kudums gan nevarēja pateikt, kā šis jautājums tālāk attīstīsies Saeimā.

Viesis uzsvēra arī, ka ugunsdzēsējiem strādājot būtu jāsaņem pilna izdienas pensija. Te nevarot būt vienlīdzības ar citiem pensionāriem, jo ugunsdzēsējs, tāpat kā policists, prokuratūras darbinieks u.tmldz., strādā paaugstinātas bīstamības apstākļos. Savukārt saldenieki Dz. Kudumam pastāstīja par konkrētiem gadījumiem, kad ugunsdzēsējs jūtas augstākajā mērā sociāli neaizsargāts.

"Lauki nedrīkst palikt pabērna lomā"

Arī uzsākot sarunu rajona policijas pārvaldē, Dz. Kudums vispirms vēlējās noskaidrot, vai mūsu rajonā no 1. janvāra reāli ir izpildīti Ministru kabineta noteikumi par piemaksām pie algas. Policijas pārvaldes priekšnieks Oskars Začs diemžēl varēja atbildēt tikai to, ka šobrīd katrs mūsu policijas darbinieks saņem vien vidēji par 10 Ls vairāk nekā iepriekš.

O. Začs un viņa vietnieks Zenons Jakubausks atklāja galvenās problēmas, ar kurām jātiek galā policistiem mūsu rajonā. 1995. gadā saņemto septiņu Landrover remontiem gadā nākas iztērēt aptuveni 9000 Ls, pie tam vēl jāgādā rezerves daļas. Pēc 1995. gada Saldus policija ir saņēmusi tikai vienu mašīnu.

"Bet visvairāk sāp, ka normāli nevar strādāt lauku iecirkņu inspektori. Viņiem ir mazas algas, nav transporta, ar ko braukt," teica O. Začs. "Pagastā saka: man policistu vajag tad, kad cilvēku sit, ne tad, kad policistam būs mašīna," piebilda Z. Jakubausks.

Dz. Kudums arī noskaidroja situāciju, kāda veidojas benzīna trūkuma dēļ, interesējās par narkotiku izplatību, nelegālā alkohola tirdzniecību, jaunu policistu izglītošanu. Galu galā atzina, ka ir nopietni jāseko Iekšlietu ministrijas finansu izlietojumam. Lauki nedrīkstot palikt pabērna lomā. Esot absurda arī situācija, ka valsts katru gadu maksā milzu naudas par jauno policistu izglītošanu, bet atdeves nav. Policijas akadēmiju beigušie aiziet strādāt uz citām sfērām, - kur vairāk maksā. Jau februārī, martā par šiem jautājumiem nopietni runāšot Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Dz. Kudums apsolīja pārliecināties par Ministru kabineta noteikumu izpildi visos Latvijas rajonos. Bet viņam jau tagad esot skaidrs, kādos galvenajos virzienos jāstrādā viņa vadītajai komisijai. Tie ir - transports, nauda un sakaru līdzekļi. Viesis solīja gādāt par diferencētu pieeju, pasūtot mašīnas pilsētām un laukiem, un savā komisijā pasekot, kā šīs mašīnas tiek sadalītas. Attiecībā uz laukiem nedrīkstot valdīt pārpalikuma princips.

Lai precīzāk varētu analizēt reālo situāciju mūsu rajonā, Dz. Kudums lūdza uz komisiju no Saldus atsūtīt attiecīgus līdzekļu izlietojuma kopsavilkumus. Viņš pats gribot, piemēram, par pašreizējām mašīnām izrēķināt, cik tās ir neekonomiskas.

Dz. Kudums solīja uz Saldu atbraukt vēl, jo šoreiz daudz ko nepaspēja apskatīt un pārrunāt.