Mitrājiem - starptautiska aizsardzība

2. februāris ir Starptautiskā mitrāju aizsardzības diena. Paiet 30 gadu, kopš Irānā, Ramsārē, tika pieņemta konvencija "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi".

Ramsāres konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kuru ratificējušas vairāk nekā 120 valstis, tajā skaitā arī Latvija, kur tiek aizsargāts Engures un Kaņieru ezers, Teiču un Pelečāres purvs. Konvencijas 30. gadskārtas tēma ir "Mitrāji un to kultūrvēsture".

Saldus virsmežniecības inženieris ekologs OJĀRS DEMITERS pastāstīja:

- Teiču purvs ir lielākais augstais purvs Latvijā (19 587 ha), lielākais zemais purvs ir Peikstuļnīcas Salas purvs (7606 ha). Latvijā 12 procentu purvu ir aizsargāti. Un, kā liecina Latvijas CORINE biotopu datu bāzes informācija, aizsargāti ir 75,2 procenti bioloģiski daudzveidīgas nozīmes purvu platības.

Mitrājos ietilpst purvi, zemas, staignas vietas, ezeri, dīķi. Tie ir īpaši nozīmīgi ūdensputniem. Arī atsevišķas augu sugas atrodamas tikai mitrājos. Latvijā mitrāji aizņem 9,9 procentus no teritorijas, bet 70 procenti mitrāju ir cilvēku neskarti. Purvi, pārmitri meži un citi mitrāji aizņem 39 tūkstošus kvadrātkilometru.

Mūsu rajona mitrājos daudz ūdensputnu

- Arī Saldus rajonā ir vairākas putniem starptautiski nozīmīgas vietas - Sātiņu zivju dīķi (1826 ha), Stūru un Zvārdes purvs (2364 ha), Zvārdes meži (3401 ha). Pirmie divi pieskaitāmi mitrājiem. Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības datiem Sātiņu zivju dīķos ligzdo apmēram 18 pelēkvaigu dūkuru pāru, Sarkanajā grāmatā ierakstītās putnu sugas - lielais un mazais dumpis, ziemeļu gulbis, ormanītis, jūras ērglis, grieze u.c. Migrācijas periodos dīķos pulcējas līdz pat 1600 bridējputnu īpatņu. Dažkārt šajos dīķos vienlaicīgi atrodas pat līdz 10 000 putnu. Teritorija ir dabas liegumā un tiek labi aizsargāta.

Stūru un Zvārdes purvā ligzdo Sarkanās grāmatas putnu sugas - melnais stārķis, mazais ērglis, zivju ērglis, lielā čakste, rubenis u.c. Šeit ir arī viens no pieciem klinšu ērgļu mikroliegumiem Latvijā. Stūru purvā nakšņo vairāki simti dzērvju. Lielākā daļa šīs teritorijas iekļauta dabas liegumā un ir aizsargāta.

Arī Zvārdes mežos ir liels ligzdojošo melno stārķu, mazo ērgļu un zivju ērgļu blīvums, kā arī biotopiski vērtīgas audzes, kas saglabājušās padomju laikā ierobežotās saimnieciskās darbības rezultātā.

Pērn tika apsekotas Eiropas biotopu un sugu projektā iekļautās aizsargājamās teritorijas. Tika atzīts, ka Ventas - Šķērveļa ieleja ir otra vērtīgākā teritorija Latvijā no pagaidām apsekotajām.

Kas sagaidāms turpmāk?

- Astoņdesmitajos gados purvus apdraudēja intensīva kūdras ieguve, bet, sākot no 90-tajiem gadiem, tā pakāpeniski sešas reizes samazinājusies, taču saskaņā ar Valsts enerģētikas programmu kūdras izmantošana turpmāk tiks palielināta. Neskarto purvu platība nākotnē būs atkarīga no kūdras ieguves apjomiem. Iekšzemes mitrājus var apdraudēt arī zemju nosusināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Seklo piekrastes ezeru bioloģisko daudzveidību apdraud ezeru aizaugšana.

Vai nākotnē var izveidoties jauni mitrāji un izzust esošie?

- Ir iespējas, ka klimatisko apstākļu izmaiņu dēļ situācija mainīsies. Ja tagad kāds ezers nozīmīgs vienām augu un dzīvnieku sugām, nākotnē, tam pārpurvojoties, tas var būt nozīmīgs pavisam citām sugām un augiem. Esmu lasījis, ka veikti nopietni pētījumi un secināts - ja visi procesi turpināsies kā līdz šim, pēc 30 gadiem Nīderlande būs zem ūdens, bet Latvijā būs tāds klimats, kāds tagad ir 150 kilometrus uz dienvidiem.