Izmantotājs un vecāki mudina melot

Nesen Kurzemes apgabaltiesa notiesāja kādu sešdesmit gadus vecu Saldus rajona iedzīvotāju par mazgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu. Četrpadsmitgadīgajai meitenei nu ir jau vairākus mēnešus vecs mazulis.

Informāciju saņem no paziņas

"Policija informāciju par to, ka kādās nomaļās lauku mājās mūsu rajonā notiek mazgadīgas meitenes seksuāla izmantošana, saņēma, var teikt, nejauši - no kāda cilvēka, kurš atradās apcietinājumā un pazina aizdomās turēto," pastāstīja Kurzemes tiesas apgabala prokurore Dace Zavicka.

"Pārbaudot šo informāciju, izrādījās, ka meitene ir jau 7. grūtniecības mēnesī. Dīvainākais, ka šī ziņa bija jaunums gan viņas vecākiem, ar kuriem taču viņa dzīvo vienā mājā, gan skolotājiem. Esot ievērojuši, ka meitene kļūst apaļāka, taču viņa vispār padrukna, turklāt šajā vecumā meitenēm augums mainās…

Pirmā versija tika izvirzīta par izvarošanu. To apliecināja arī pati meitene, visai pārliecinoši norādot uz kādu vīrieti, kurš laiku pa laikam nāca palīgā saimniecības darbos. Meitas sacīto apstiprināja arī māte. Savukārt viņš savu vainu kategoriski noliedza un vērsa aizdomas uz citu strādnieku - 60 gadus vecu vīru, kuru savā iesniegumā bija minējis arī informācijas sniedzējs. Aizdomas pastiprināja arī fakts, ka tūlīt pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties pagasttiesa un policija, šis cilvēks atstāja darbu saimniecībā un pārcēlās dzīvot uz kaimiņu rajonu."

Slēpj patiesību

"Patiesības noskaidrošanu apgrūtināja tas, ka neviens - ne vecāki, ne pati meitene, ne arī apkārtējie - negribēja izteikties par notikušo, stāstīt par savām aizdomām vai minējumiem. Vecāki no sākuma strikti noliedza, ka vispār būtu kaut ko manījuši, tad it kā atzina, ka redzējuši savu meitu divdomīgās situācijās ar veco vīru, tad izteicās, ka vairākas reizes apjautājušies meitenei, vai viņai ir regulāras menstruācijas, tad atkal mainīja liecības. Arī citi nopratinātie izteicās, ka redzējuši meiteni ar vēlāk notiesāto vīrieti bieži staigājam kopā, taču nav pievērsuši tam uzmanību - lauku saimniecībā kopīgu darbu netrūkst.

Abus aizdomās turētos nosūtīja uz pārbaudi ar poligrāfu jeb tā dēvēto melu detektoru. Tas apliecināja - izvarošanā apvainotais runā patiesību, noliegdams savu vainu, bet otrs melo, sacīdams, ka nav pavedis meiteni. Taču poligrāfa rezultāti nevar būt patstāvīgs pierādījums, tie tikai pastiprina vai noliedz jau esošus pierādījumus," D. Zavicka turpina stāstījumu. "Visbeidzot ķērāmies pie pēdējās iespējas - kad bērns jau bija piedzimis un kļuva trīs mēnešus vecs, varēja veikt DNS analīzi - no abiem aizdomās turētajiem tika ņemtas asinis, no mazuļa - siekalas. Analīzes rezultāti nepārprotami liecināja - bērna tēvs ir sešdesmitgadīgais vīrietis."

Soda arī par piespiešanu melot

"Tiesā gan apsūdzētais, gan meitenes vecāki turpināja liegties un mainīja liecības, taču pierādījumu jau bija pietiekami, lai pavedēju notiesātu. Viņš sodīts pēc Krimināllikuma 159. panta 2. un 3. daļas, kur paredzēts sods par mazgadīgās izvarošanu, kā arī pēc 301. panta - par piespiešanu sniegt nepatiesu liecību. Meitene vēlāk atzinās, ka notiesātais licis viņai stāstīt par izvarošanu un minēt kā vainīgo citu cilvēku, piesakot, ka citādi viņai "būs slikti", un viņa to esot sapratusi burtiski.

Vainīgajam piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem."

Neizvērtēta palika vecāku vaina, pieļaujot pusaudzes pavešanu, tomēr pierādījumu tam, ka viņi apzinājušies - meitene tiek seksuāli izmantota -, nav bijis pietiekami, lai arī viņus sauktu pie atbildības. Patiesība un savas vainas izvērtējums paliek uz viņu pašu sirdsapziņas.

Parasti tas notiek šaurā lokā

Pagājušajā gadā par nepilngadīgu personu seksuālu izmantošanu ierosinātas vairākas krimināllietas. Dace Zavicka saka - tipiski, ka seksuāli noziegumi notiek ģimenes vai šaurā paziņu lokā, tādēļ grūti atklājami un izmeklējami, jo tie, kas par notikušo zinājuši, negrib liecināt un vislabprātāk notikušo noslēpj. Pieredze liecina, ka visneaizsargātākās ir meitenes ar vieglu garīgo atpalicību.

Dīvainākais, ka informācija par šo gadījumu tā arī nebūtu nonākusi tiesībsargājošo iestāžu ziņā, ja vainīgajam nebūtu gana vērīgs paziņa. Pat slimnīcām, uzņemot šādas pusaugu dzemdētājas, nav pienākums par viņām ziņot policijai. Nelīšana citu darīšanās parasti ir ļoti slavējams tikums, taču attiecībā uz bērnu tiesību pārkāpumiem cilvēku vērība reizēm ir neatsverama un nereti pat palīdz novērst traģēdijas.