No izziņu biroja līdz lauksaimnieku palīgam

1990. gadā pie Siguldas zinātniskās pētniecības institūta tika izveido Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs. Pēc diviem mēnešiem to reorganizēja par Latvijas Lauksaimniecības Konsultāciju centru, veidojot birojus rajonos, Saldus rajonā - 1992. gada 7. februārī.

Kalpo sešiem kungiem

Biroja vadītāja kandidātam bija nepieciešama augstākā lauksaimnieciskā izglītība, praktiskā darba stāžs lauksaimniecībā, ne mazāks par 10 gadiem, bija arī citas prasības. Gunārs Rolis brauca uz Latvijas Lauksaimniecības ministriju aizstāvēt savu koncepciju un kļuva par biroja vadītāju. Pateicoties lauksaimniecības departamenta atbalstam, birojam tika ierādīts kabinets, bēniņos sameklēja un laboja izmestus rakstāmgaldus, krēslus, un jaunais vadītājs uzrakstīja pirmo pavēli par sevis un grāmatveža norīkošanu darbā. Sākumā bija idejas, bet trūka naudas, zināšanu un transporta to īstenošanai. Traucēja pakļautība sešiem kungiem: ministrijai, konsultāciju centram, lauksaimniecības departamentam, Zemnieku federācijai, Brīvo zemnieku apvienībai un tieši zemniekiem. Aprīlī sāka strādāt Arnolds Briedis, viņam no iepriekšējās darbavietas mantojumā bija mēbeles un dažādi birojam derīgi sīkumi.

1993. gadā pieņēma darbā pagasta konsultantus. Remtes pagastā tika izvēlēts Krišs Druva ar lielu dzīves un darba pieredzi, Gaiķu pagasta zemnieki izvēlējās Genovevu Kalniņu, Ezeres pagasta zemnieki - zemnieci, agronomi Dainu Prūsāni, Kursīšu pagasta zemnieki - agronomi Inu Ozoliņu, Jaunlutriņos strādāja Uldis Zellis, Vadakstē - Vilnis Upenieks, Nīgrandē - Viktors Šeņauskis, kurš daudz palīdzēja birojam ar datorzinībām, Šķēdes pagastā strādāja Gundars Andersons. Pagasta konsultantiem atskaites prasīja ne tikai birojs, bet arī lauksaimniecības departaments.

Kur ņemt zirgu un tirgu?

Zemnieki nāca konsultēties par visdažādākajiem jautājumiem, arī par īpašumu tiesību atjaunošanu, kupicu ierīkošanu. Konsultāciju birojs tiks uzskatīts par uzziņu biroju. Te gribēja uzzināt autobusu sarakstu, telefona numurus, iestāžu adreses, vēlējās izšķirt īpašumlietas. Bija arī konkrēts jautājums - kur var dabūt zirgu? Bieži vaicāja par iespējām realizēt produkciju.

Lielu atbalstu sniedza Dānijas Tistedas zemnieki, viņu konsultāciju birojs un Jorgens Millers Larsens, kurš sniedza metodisko un materiālo atbalstu. Ar viņa starpniecību ieguvām pirmo datoru, printeri, kopētāju, kodoskopu, ekrānu, kalkulatoru un tāfeli.

Daudz kas bija atkarīgs arī no ministriem. Alberts Kauls centru un birojus uzskatīja par nevajadzīgiem piedēkļiem. Pateicoties centra vadītāja Ģirta Lūkina stiprajiem nerviem un lielajai neatlaidībai, centru un rajonu birojus tolaik nelikvidēja. Žēl, ka viņš tik ātri aizgāja veļu valstībā.

LLKC vadību pārņēma Valdis Blūms, un liela vērība tika pievērsta zemnieku grāmatvedības programmu izstrādei. Mūsu rajonā 1994. gadā daži drošākie zemnieki - Bērziņu un Zabarovsku ģimenes no Šķēdes pagasta, Ķiršu un Bulavčiku ģimenes no Blīdenes pagasta - pie mums uzsāka grāmatvedības uzskaiti. Radās daudz jautājumu par augsnes apstrādāšanu, tās analīžu veikšanu, nezāļu apkarošanu, un birojā sāka strādāt augu aizsardzības speciāliste Velta Zandere.

Rīkojam seminārus, lauka dienas, demonstrējumus

Līdz 1994. gadam visi biroja pakalpojumi bija bez maksas. Vēlāk finansējums no valsts samazinājās. Lai uzlabotu rajonu konsultāciju biroju darbu, pieņemot darbā jaunus speciālistus, tika likvidēti pagasta konsultantu amati. Īpaši nepieciešami bija ekonomisti - grāmatveži, bet bija grūti atrast darbiniekus, kuri prastu strādāt ar datoru. 1997. gadā biroja vadību pārņēma Kārlis Ērglis, darbu uzsāka ekonomiste Anita Bērziņa, viņai bija jākārto gan biroja, gan zemnieku grāmatvedība. Togad Lauksaimniecības konsultāciju centra vietā izveidoja bezpeļnas organizāciju - sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs". Par šī uzņēmuma līdzīpašniecēm kļuva Latvijas Zemnieku federācija, kurai pieder 1% pamatkapitāla, un Latvijas valsts.

Organizējām seminārus, lauku dienas zemnieku saimniecībās. Kursīšu pagasta "Brūzilās" notika pirmais seminārs skābbarības sagatavošanā, gadu vēlāk - semināri ganību ierīkošanā. Zirņu pagasta "Ziķos" notika demonstrējums cūku nobarošanā ar sauso barību. Notika arī vairāki demonstrējumi augkopībā.

1997. gadā sākās Latvijas un Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju centru kopīgs projekts "Piena kvalitātes uzlabošana Latvijā". Katrā Latvijas novadā bija jāsagatavo viens eksperts slaucamo iekārtu testēšanā, un konkursa kārtībā Kurzemes zonā par piena lopkopju konsultantu kļuva Gunārs Rolis. Viņš Dānijā ieguva arī eksperta licenci. Projekta gaitā katrs eksperts saņēma testēšanas aprīkojumu. Tas ļāva sniegt bezmaksas pakalpojumus zemnieku saimniecībām. Kurzemes rajonos notika semināri par piena kvalitāti. 1997. gadā ekspertu uzaicināja 5 saimniecības, pērn šos pakalpojumus izmantoja 48 Kurzemes reģiona saimniecības.

No 1999. līdz 2001. gadam palīdzējām īstenot Dānijas - Latvijas projektu "Labas lauksaimniecības prakses demonstrējuma saimniecības izveide". Tas bija lielākais un nopietnākais projekts, kurš tika uzticēts tieši mūsu birojam, bet esam piedalījušies arī daudzos citos. Sadarbībā ar kolēģiem Dānijā jau divus gadus zemniekiem asorganizējam pieredzes apmaiņas braucienus uz Dāniju.

Aug pieprasījums, jāaug arī piedāvājumam

Kopš 2001. gada janvāra Saldus biroja vadītāja ir Ieva Krakopa. Ar katru gadu pieaug nepieciešamība pēc grāmatvedības uzskaites. Tā vajadzīga pretendentiem uz SAPARD programmas finansējumu, arī nacionālo subsīdiju saņēmējiem. Palielinās klientu skaits, un pieaug darbu apjoms.

Šogad birojam dažādās jomās ir 115 pastāvīgie klienti. Katru gadu ap 25 saimniecībām izstrādājam kredītpieteikumus aizdevuma saņemšanai. Konsultāciju birojs rīko seminārus ne tikai Saldū, bet arī pagastos un pat citos rajonos. Aizvien vairāk piena lopkopības saimniecības sadarbībā ar konsultāciju biroju veic lopbarības analīzes.

Birojā strādā 7 speciālisti un reģionālā dārzkopības speciāliste Ligita Rezgale. Zemnieku zināšanas aug, un mums nepārtraukti jāmācās, arī no zemnieku pieredzes. Cenšamies lauksaimniekiem palīdzēt vairāk nopelnīt un attīstīties.