Namā, kur apgrozās lauksaimnieku miljoni

Ceturtdiena, 07. febr., 2002 Tamāras Kļaviņas teksts, Ulda Pūces foto

SVARĪGAS JOMAS ir Oļgerta Mieža pārziņā — nacionālās subsīdijas augkopībā, lauksaimniecības modernizācijā, kā arī SAPARD programmas lauku ekonomikas dažādošanā un lauku infrastruktūras uzlabošanā. Visvairāk darba bija, pieņemot pieteikumus hektārsubsīdijām. Pērn šādu pietiekumu skaits pārsniedza 600.

GRĀMATVEDĪBAS UN FINANSU DAĻĀ Rudīte Zaharkeviča (no labās) zina visus pārvaldes naudas tēriņus. Viņa arī kontrolēs finansējuma dokumentus pēc SAPARD projektu realizācijas — vai Eiropas nauda izmantota paredzētajiem mērķiem, vai projektā norādītā arkla vietā zemnieks nav nopircis pavisam citu. Vija Eitvida (no kreisās), finansu informācijas daļas vadītājas vietniece, kārto jautājumus par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām, kā arī pārzina attiecības ar pārvaldes telpu nomniekiem.Viņa arī pēc SAPARD projekta realizācijas pieņems 1. līmeņa lēmumu par izmaksājamo sabiedriskā finansējuma daļu.

MELIORATORU KOLEKTĪVS ir viskuplākais. Māris Strazdiņš (no kreisās), Silvija Līpiņa, Ēriks Sviķis, Aija Upeniece, Harijs Meiers un Valentīna Brasle (tobrīd nav klāt) ziemā pārsvarā strādā ar dokumentiem, kārto meliorācijas sistēmu, būvju, ierīču un zemes kadastru, pārzina valsts investīciju programmas, nodod meliorācijas ierīces, būves un sistēmas īpašniekiem. Vasarā uzraudzīs, kā darbojas meliorācijas sistēmas, vai tās tiek koptas, rekonstruētas. Te kārto arī zemju transformācijas jautājumus. Vairāki kontrolēs saimniecības pirms projekta atbalsta, citi uzraudzīs tā realizāciju pēc līguma noslēgšanas.

MILJONI UZ PAPĪRA iet caur finansu informācijas daļas vadītājas Raitas Vilcānes rokām. Lai gan viņas ekonomistes darba stāžs šomēnes būs 32 gadi, visu laiku nākas mācīties. Viņa gan pārzina līdzekļus, kas paredzēti pārvaldes darbam, gan pārbauda, vai pareizi sagatavots nacionālo subsīdiju finansu kopsavilkums, pirms tas nonāk Lauku atbalsta dienestā Rīgā.

ZOOTEHNIĶEI UN AGRONOMAM darāms kopīgs darbs. Baiba Baumane vērtē SAPARD projektus lauku ekonomikas dažādošanā un infrastruktūras uzlabošanā, kā arī nacionālo subsīdiju piešķiršanu lopkopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā. Atbalsta daļas vadītāja vietnieks Ģirts Osis izvērtē SAPARD projektus lauksaimniecības tehnikas un ēku modernizācijā, apmežošanā, kā arī palīdz kolēģei un vajadzības gadījumā aizvieto viņu. Viņi abi pieņem 1. līmeņa lēmumu, vai projekts atbalstāms vai noraidāms. Ģirts sācis studijas Lauksaimniecības universitātes maģistrantūrā.

TELEFONS, DATORS, FAKSS ir Ineses Pētersones galvenie darbarīki. Viņa kārto personālsastāva lietvedību un apmeklētājiem iesaka, pie kura speciālista konkrētajā jautājumā jādodas. Inese neklātienē studē Juridiskajā koledžā. Tā kā pārvaldes speciālistiem bieži notiek mācības, Ineses uzdevums ir to koordinēšana.

PIRMS CEĻA tiekas divi vadītāji — pārvaldes vadītājs Jānis Lots (no kreisās) un auto vadītājs Edvards Zaharkevičs. Pārzināt lielu naudas summu apgrozību ir patīkami, bet grūti, atzīst Jānis Lots, priecājoties, ka daudziem saimniekiem valsts palīdzējusi attīstīties un modernizēties. Smagu sirdi nākas uzklausīt saimniekus, kuri vēlas ar pārvaldes starpniecību atgūt parādus no pārstrādes uzņēmumiem. Nesen tā bija ar Kurzemes piena klientiem. Edvards Zaharkevičs ir viens no ilggadējākajiem darbiniekiem, bet pārvaldes reorganizāciju dēļ viņa lietā kopš 1969. gada ierakstītas sešas darbavietas. Ja kas Viesnīcas ielas namā salūst, meklē Edžu (tā viņu sauc darbabiedri), jo viņš ir arī ēkas saimnieks.

GATAVO KOPSAVILKUMU par SAPARD pieteikumiem, kā arī izskata noraidītos un pozitīvi novērtētos projektu pieteikumus. Šogad pārvaldes vadītāja vietnieka un atbalsta daļas vadītāja Oskara Oša ziņā arī nacionālās subsīdijas netradicionālās lauksaimniecības attīstībai un komercdarbības attīstībai laukos.

LINDA VĪTOLIŅA pārrauga SAPARD pretendentu lietas. Tās kopā ar papilddokumentiem īpašā arhīvā glabāsies 5 gadus. Datorā tiek veidota un katru mēnesi papildināta datu bāze par nacionālo subsīdiju izmaksām.

Previous Next

Šogad 1. aprīlī paiet tieši divi gadi, kopš izveidota Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde. Lai arī te nav milzīgu naudas glabātavu, pārvalde pārzina vairākus miljonus latu, kurus Latvijas valsts un kopš pērnā gada nogales - arī Eiropas Savienība paredzējusi Saldus, Liepājas un Kuldīgas rajona lauksaimnieku atbalstam.

Ikdiena ir sarunas ar lauku saimniekiem, viņu dokumentu izskatīšana, jautājumu kārtošana Zemkopības ministrijā un Latvijas Lauku atbalsta dienestā.

Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Jānis Lots skaidro, ka darbu apjoms aug ar katru gadu, it īpaši, apsaimniekojot SAPARD līdzekļus, kuri paredzēti lauku vides sakārtošanai. Šis koletīvam ir jaunā apguves laiks.

Procedūra, kā pieņemt, izskatīt un novērtēt SAPARD projektus, ir stingri un sīki izstrādāta, nekādi traktējumi nav iespējami. Pārvaldes speciālisti daudz mācījušies gan lauksaimnieku iesniegto dokumentu novērtēšanā, gan iejutušies klienta ādā. Viss izvērtēšanas process notiek tā. lai novērstu subjektīvismu - katra darbinieka lēmumu kontrolē atkārtoti.

Darbs ar lielu naudu ir arī liela atbildība. Lauksaimniecības pārvaldē sagatavo pirmā līmeņa atzinumu - vai šim naudas pieprasītājam atbalsts pienākas. Visu līguma darbības laiku Eiropas naudas saņēmēja darbu kontrolēs, sākot no līguma slēgšanas brīža un vēl piecus gadus pēc projekta realizācijas. Ja Eiropas naudas saņēmējs neizpilda savas saistības, viņam nāksies naudu atdot atpakaļ.

Vietā, kur grozās tik daudz naudas, liela nozīme ir dokumentiem, jo tikai uz to pamata piešķir gan Latvijas valsts, gan Eiropas finansējumu laukiem. To varētu saukt arī par birokrātiju, bet pagājuši laiki, kad netika prasītas atskaites par tēriņiem, ieņēmumiem un nodokļu nomaksu. Lauciniekam, kurš vēlas valsts atbalstu, valsts institūcijas tiesīgas prasīt atskaiti.

Pērnā gada nogalē četri iesniegtie un pārvaldē pozitīvi novērtētie lauksaimnieku projekti par atbalstāmiem atzīti arī Lauku atbalsta dienestā. Jau tuvākajā laikā lauksaimnieki saņems oficiālas atbildes no Rīgas, tas ļaus slēgt ar pārvaldi līgumus un ņemt kredītu bankā savu ieceru īstenošanai. SAPARD finansējums pamazām radinās mūsu lauksaimniekus pie prasībām, kādas būs Eiropas subsīdiju saņemšanā.

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

 Lasīt vairāk