Neklātienes ceļojums pa Benelux valstīm

Sestdiena, 09. febr., 2002 Agrita Maniņa

Previous Next

Beļģija, Nīderlande, Luksemburga - ceļotāji turp dodas pavasaros, lai agrāk, nekā mājās iespējams, izbaudītu pirmo ziedu smaržas.

Savām acīm šīs zemes neesmu skatījusi, bet iztēlē mani turp aizveda draugi - Aigita un Jānis. Varbūt viņiem izdodas arī jums likt ilgoties pēc neaizmirstamiem iespaidiem Eiropas vidienē?

Ceļā - Berlīne

"Vācijas galvaspilsēta aizvien vēl ir liels būvlaukums, kurā bez mitas kaut ko nojauc, atjauno, būvē no jauna. Pēc pirmās sajūsmas par Berlīnes mūra krišanu un Vācijas apvienošanu berlīnieši atskārta, ka viņu ikdienā ienāk būvniecības trokšņi un nemiers. Lai ļaudis ar situāciju samierinātu, lielajā pilsētā notiek dažādi pasākumi - akcijas, koncerti. Savdabīga izrāde bijis ceļamkrānu balets. Esot skanējusi klasiskā mūzika, un cilvēki iztālēm vērojuši, kā saskaņoti kustas izveicīgie giganti.

Interesanta izeja rasta Brandenburgas vārtu remonta laikā. Pa gabalu liekas, ka remonta nav, bet, tuvāk ieskatoties, var saprast, ka būve pārklāta ar lielu audeklu, uz kura kā dabā uzkrāsoti šie vārti.

Vēl viens iespaids - kādā Berlīnes laukumā novietota liela metāla kaste ar trim stikla sienām. Mazo monētu jeb liekās naudas kaste. Tajā ikviens iemeta it kā nevērtīgu sīknaudu, kas atlikusi un veikalos grūti izmantojama savas mazās vērtības dēļ. Šos līdzekļus domāts izlietot pilsētas labiekārtošanā."

Dārga zeme

"No Vācijas iebraucot Luksemburgā, viegli palaist garām brīdi, kad tiek šķērsota robeža. Toties nevar nepamanīt, kādā labklājības zemē nu esi nokļuvis. Šeit augsts dzīves līmenis, lielas algas, veikalos dārgas preces. Finansu un banku centrs. Cilvēku ielās tikpat kā nav - darba laikā visi strādā. Daži brauc automašīnās, daži - uz motocikliem, bet kājām staigā pārsvarā tūristi.

Labklājības zemē vecie cilvēki, tiklīdz sasniedz pensijas vecumu, ar visu savu iedzīvi pārceļas dzīvot uz mūsu izpratnē grezniem pansionātiem. Tur viņiem piešķir mazus dzīvoklīšus, kuros bezrūpībā var aizvadīt turpmākos dzīves gadus.

Ievērojams apskates objekts Luksemburgas galvaspilsētā Luksemburgā ir no 1900. līdz 1903. gadam būvētais Ādolfa viadukts un kazemāti - alas klintī upes krastā. Tie savulaik kalpojuši par pilsētas aizsargnocietinājumiem."

Brisele

"Beļģija ir viena no visblīvāk apdzīvotākajām Eiropas zemēm. Tās centrālajos rajonos - pat līdz 550 iedzīvotāju uz 1 km 2.

Galvaspilsēta Brisele ir skaista. Daudzviet plīvo zilie Eiropas Savienības karogi, bet tie nešķiet tik visuresoši kā Luksemburgā. Pilsētas kafejnīcās var pamanīt, ka beļģi ir lieli kafijas dzērāji. Valstī ir arī ievērojamas alus dzeršanas tradīcijas. Te ražo aptuveni 600 šķirņu alu, kas tiek pagatavots vairākos veidos. Daudz veidu ir arī alus pasniegšanai. Tā pat esot māksla - zināt, kādā kausā kuru alu liet.

Briselē vietējie runā flāmu vai franču valodā. Viņi neiedziļinās viens otra ikdienā (par to liecina arī dienā diezgan aizklāti dzīvokļu logi), toties savu sirdi atklāj smalkos mežģīņu darinājumos, kas nopērkami suvenīru veikaliņos un ir ļoti vērtīgi rokdarbi.

Atbraucējiem noteikti jāapmeklē Minieiropa. Tas ir parks, kurā miniatūrā (1 : 25) attēloti Eiropas valstu arhitektūras un dabas pieminekļi. Pizas tornis, Melkas klosteris, Eifelis... Gandrīz pie katra objekta ir informācija par valsti, kurā tas atrodas, bet, ja piespiež pogu, atskan valsts himna. Citviet sākas darbība, piemēram, kanālā pie namiem slīd kuģīši un jahtas.

Līdzās šim parkam atrodas pasaulē lielākais (miljardiem reižu palielināts) atoma modelis, kas paceļas pāri kokiem un redzams kilometriem tālu.

Briseles simbols ir mazā čurājošā puisīša statuja. Ar to saistās vairāki nostāsti. Viens - ka senos laikos pilsētas nomalē izcēlies ugunsgrēks, kuru nodzēsis čurājošs zēns. Otrs variants - ka puisītis ir bijis kādas dižciltīgas ģimenes dēlēns, kurš pilsētā nomaldījies. Kad bērna meklējumos jau bijusi sacelta kājās visa pilsēta, puisēns uziets pilsētas nomalē vēsā mierā čurājam. Esot vēl kāds nostāsts - ka augstos valsts svētkos figūriņa čurājot tīru vīnu."

Pilsētas ar torņiem

"Ekskursija pa Benelux ir arī laba iespēja iepazīt mazas pilsētiņas. Gandrīz visās tajās ir tornis, kas simbolizē pilsētas brīvību un neatkarību. Savulaik pilsētas vadības savstarpēji sacentās, kura uzbūvēs augstāku, iespaidīgāku torni, - tas nekas, ka sacensība iecirta robu pilsētas budžetā.

Ģentē būtu labi "ietrāpīt", kad notiek apkārtnē saražotās produkcijas izstāde.

Brige ir mīlīga pilsēta, kurā atrodas benediktīniešu klosteris. Pilsēta savulaik pat bijusi ievērojamāka tirdzniecības vieta par Briseli. Turp vestas preces no visas pasaules. Brigē ir apskatāms vienīgais ģēnija Mikelandželo pasūtījuma oriģināldarbs, kas atrodas ārpus Itālijas, - skulptūra "Madonna ar bērnu". Pilsētai ir vēl kāda saistība ar Itāliju - to dēvē par Ziemeļu Venēciju, jo ir daudz mazu kanāliņu."

Rubensa pilsēta

"Antverpenē ir Rubensa māja-muzejs, kas no ārpuses liekas pavisam necila. Toties nav aprakstāms, ko tā sevī glabā.

Šī ir modes pilsēta - te biežas modes skates un konkursi - un dimantu tirdzniecības pilsēta. Par dimantiem var uzzināt vietā, kur vienlaikus ir gan ražotne, gan veikals, gan arī muzejs. Vienā telpā te maketa veidā demonstrēts, kā no atradeņa iegūst briljantu. Tā kā dimants ir ļoti ciets, to var sadalīt un apstrādāt tikai ar pašu dimantu.

Interesanti - diviem vienāda lieluma briljantiem katram var būt sava vērtība (pēc dzidrības, krāsas, pēc apstrādāšanas rezultāta vērtējot).

Veikalā ir arī telpa, kurā izlikti jau gatavi apstrādāti briljanti. Pati vismazākā podziņa maksā daudzus tūkstošus. "

158 m virs zemes

"Nīderlandes pilsētā Roterdamā ir Eiropā lielākā osta. Tajā ir kāda īpaša vieta - jūras vārti, ko uzbūvēja 1997. gadā. Vārti sastāv no divām daļām - katra ir 410 metrus gara un 22 metrus augsta. Domāti, lai upi, kas tek cauri pilsētai, vētras laikā pasargātu no pārplūšanas. Pirms stihijas vārti tiek aizvērti un nosprostoti. Milzīgā konstrukcija iztur 33 tūkstošus tonnu spiedienu.

Roterdama ir jauna pilsēta, atjaunota pēc II pasaules kara. Līdzās pavecām mājām uzslietas jaunas. Acīs krītoši, ka izmantots daudz plastikas. Piemēram, skulptūras nav vis darinātas no akmens, bet no mākslīga materiāla un tāpēc tikai no attāluma izskatās masīvas. Tuvumā izrādās gluži vai caurspīdīgas.

Labas atpūtas stundas var aizvadīt "Eiropas mastā" - tornī, kas būvēts 1960. gada Eiropas ziedu izstādei. Sākumā tas bijis 100 m augsts, pēc tam pagarināts. Zem tā smailes tādā kā bumbā iekārtota kafejnīca, kas lēnām griežas. Pāris stundu laikā var vērot pilsētas panorāmu uz visām debespusēm. Tornī var arī uzbraukt 158 m augstu uz skatu laukumiņu."

Ziedu gājiens

"Keukenhofā ir ziedu dārzs, kurā aprīlī un maijā ir pasakaini skaisti. Dažādu puķu dobes, lielas siltumnīcas, koki, ūdeņi, tiltiņi...

Kad bijām mazajā pilsētiņā, tās ielās norisinājās ziedu gājiens, kas ceļo pa vairākām apkārtnes pilsētām. Bija ap 50 000 skatītāju. Gājienā lēnām uz priekšu virzās ar ziediem aplipināti lieli mehānismi, kas attēlo dažādus priekšmetus un dzīvas būtnes. Pasakains iespaids jau no krāsām vien."

Dzirnavas

"Ļoti iezīmīgas Nīderlandes ainavā ir vējdzirnavas. Aplami domāt, ka tās būvētas graudu malšanai vien. Maļ arī, tomēr dzirnavu galvenais uzdevums to pirmsākumos bijis - atūdeņot mitrās pļavas. Kādā veidā tas noticis? Laukiem ir sīki izveidots grāvju tīkls, un nozīmīgos to krustpunktos uzbūvētas dzirnavas. Vējš griezis dzirnavu spārnus, un tie darbināja mehānismu, kas grieza ūdens spārnus. Tie savukārt taisīja ūdenī plūsmu - radīja straumi un dzina ūdeni prom no laukiem. Vienas dzirnavas dzina ūdeni uz otrām, otras - uz trešajām...

Ir svarīgi pieņēmumi, kas attiecas uz dzirnavu spārnu novietojumu, kad tās nedarbojas. Spārni, starp citu, griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Ja viens spārns apstādināts pirms 12 (pēc pulksteņa - pāri 12), tad tas nozīmē, ka dzirnavnieka mājās ir svētki. Ja spārns apstādināts pāri 12, tad mājās bēdas. Ja taisni uz 12, tad dzirnavas apturētas uz īsu brīdi, bet, ja spārns novietots starp 12 un 9, tad dzirnavas nestrādās ilgu laiku. "

Dzīvokļi uz ūdens

"Nīderlandē ir atļauta tā saukto vieglo narkotiku tirdzniecība, tādēļ Amsterdamā, šķiet, pat gaisā virmo "zālītes" smārds. Kafejnīcas "CAFE" - tādas kā pie mums, bet no kafejnīcām "CAFE - SHOP" gan būtu jāuzmanās. Tur itin visiem produktiem - kafijai, smalkmaizītēm - ir klāt narkotiku "piešprice".

Attiecībā uz seksu galvaspilsētā - brīvdomība un vaļība. Augstākā līmeņa seksa pakalpojumu iestādes tik viegli neieraudzīt, bet ir veseli kvartāli, kur šauru ieliņu malās izvietotas mazas būdiņas caurredzamām stikla durvīm...

Protams, Amsterdamā iespējams gūt bezgala daudz labu iespaidu. Tā ir velosipēdistu pilsēta. (Kādā Nīderlandes pilsētā, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes intensitāti ielās, pilsētas vadība esot īstenojusi savdabīgu projektu - katram iedzīvotājam nopirkusi divriteni.)

Pilsētā kanālu bez gala - gandrīz tikpat daudz, cik ielu. Pastāv tāda kā satiksmes dubultsistēma - līdzās kanālam vijas iela. Šeit ir daudz dzīvokļu uz ūdens - cilvēki apmetas baržās. Tām ir sava adrese, pastkastīte, pievienota elektrība un vēl arī sava deva eksotikas."

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk